Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2023. gadā bija 39,6 miljardi eiro. 65,8 % (26,0 miljardi eiro) no Latvijas IKP attiecināmi uz Rīgas reģionu un galvaspilsētu1. Tam seko Kurzeme ar 10,2 % (4,0 miljardi eiro), Vidzeme 9,0 % (3,5 miljardi eiro), Zemgale ar 7,8 % (3,1 miljards eiro) un Latgale ar 7,1 % (2,8 miljardi eiro), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Ņemot vērā atšķirības reģionu iedzīvotāju skaitā, ir lietderīgi salīdzināt statistiskos reģionus pēc IKP uz vienu iedzīvotāju. Vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju ir Rīgas reģionā (30,4 tūkst. eiro), bet vismazākais – Latgales reģionā (11,5 tūkst. eiro). Tādejādi produktivitāte Rīgas reģionā ir 2,6 reizes lielāka nekā Latgales reģionā. Kurzemē IKP uz vienu iedzīvotāju ir 14,5 tūkst. eiro, Vidzemē – 12,8 tūkst. eiro, Zemgalē – 13,6 tūkst. eiro.
Skatīt OSP datubāzē: IKR010
Salīdzinot ar 2022. gadu, 2023. gadā visstraujāk IKP palielinājās Rīgas reģionā – par 11,7 % (2,7 miljardi eiro). Pieaugums bija novērojams visos reģionos, taču vismazākais IKP pieaugums konstatēts Zemgalē – par 2,7 % (81,2 milj. eiro).
2023. gadā starp valstspilsētām vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju – 34,4 tūkst. eiro – bija galvaspilsētā. Otrajā vietā bija Valmiera ar 28,0 tūkst., trešajā – Liepāja ar 17,8 tūkst. eiro. Tam sekoja Rēzekne un Ventspils ar 17,4 tūkst., Jelgava ar 16,7 tūkst., Jēkabpils ar 15,2 tūkst., Daugavpils ar 14,8 tūkst., Jūrmala ar 11,5 tūkst. un Ogre ar 10,3 tūkst. eiro uz vienu iedzīvotāju.
Novados vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā bija Mārupes novadā (45,5 tūkst. eiro), otrajā vietā ierindojās Ropažu novads (26,9 tūkst. eiro), trešajā – Ķekavas novads (22,1 tūkst. eiro). Pirmajā desmitniekā ir arī Līvānu, Valmieras, Olaines, Smiltenes, Ādažu, Saldus un Dobeles novadi.
CSP ir veikusi reģionālā IKP aprēķinus par 2023. gadu, kā arī revidējusi datus par periodu no 2000. līdz 2022. gadam, ņemot vērā nacionālā IKP un pievienotās vērtības revīziju, kas tika publicēta šī gada 30. septembrī, kā arī veicot detalizētu laika rindu analīzi novadu un nozaru dalījumā.
Plašāka informācija par IKP un pievienoto vērtību reģionos pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļas Valsts un ekonomika “Iekšzemes kopprodukts un pievienotā vērtība – gada dati” apakšsadaļā “Reģionu konti”.
Plašāka informācija par IKP pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā Valsts un ekonomika “Iekšzemes kopprodukts – gada dati”.
Metodoloģiskā informācija
Aprēķiniem pa reģioniem par pamatu tiek ņemts Latvijas iekšzemes kopprodukts no ražošanas aspekta faktiskajās cenās pa darbības veidiem atbilstoši rādītājiem, kas tiek saņemti no ekonomiski aktīvām vienībām reģionā. Reģiona IKP tiek aprēķināts kā visu saimnieciskās darbības veidu institucionālo vienību pievienotās vērtības un produktu nodokļu summa reģionā, atskaitot subsīdijas. Katras institucionālās vienības pievienotā vērtība (un attiecīgi IKP) tiek pārdalīta atbilstoši CSP rīcība esošajai informācijai par vietējā darbības veida vienības ģeogrāfisko atrašanās vietu proporcionāli tajā nodarbināto skaitam. Ja vietējās darbības veida vienības nav norādītas, tad institucionālās vienības pievienotā vērtība tiek pieskaitīta attiecīgajai teritorijai atbilstoši juridiskajai adresei.
Iepriekš publicēto datu precizēšana tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām. Revīzijas ietekmē papildu vai precizētas informācijas, kā arī aktuālo administratīvo avotu datu saņemšana, jaunu ekonomiski aktīvu uzņēmumu un iestāžu iekļaušana pārskatos, uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektoru precizēšana.
*Saskaņā ar Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģiju Extra-regio veido valsts ekonomiskās teritorijas daļas, kuras nevar tikt pievienotas vienam reģionam (EKS 2010, 13.11. punkts). Latvijas ārpusreģiona teritorija ir neliela, un tā ietilpst vispārējās valdības sektorā. Praksē, Latvijas ārpusreģionu veido militārie un aizsardzības pārstāvji un diplomātiskās pārstāvniecības ārzemēs. Ārpusreģiona dati tiek iegūti no Valsts kases pārskata. Ņemot vērā, ka uz Extra-regio netiek attiecināti iedzīvotāji, saskaņā ar EKS 2010 13.44. punktu dati par IKP uz vienu iedzīvotāju un attiecīgie indeksi netiek parādīti.
1 Statistiskie reģioni. 10.01.2024. https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/vide/dabas-resursi-geografiskas-zinas/publikacijas-un-infografikas/21408
Varakļānu novads iekļauts Madonas novada sastāvā visa laika rindā, atbilstoši grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas stājās spēkā 30.06.2024.