Teju 4000 uzņēmumu tirdzniecības un pakalpojumu nozarē vairs nav jāiesniedz mēneša un ceturkšņa pārskati par apgrozījumu Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP). Šis administratīvā sloga mazināšanas solis komersantiem dos kopumā ap 9800 stundu ietaupījumu gadā. Oficiālās statistikas veidošanai CSP datus tagad ņem no uzņēmumu iesniegtām PVN deklarācijām Valsts ieņēmumu dienestā (VID).
Mēneša un ceturkšņa pārskati par apgrozījumu tirdzniecības un pakalpojumu nozarē no jūlija vairs nav jāiesniedz apmēram 80 % uzņēmumu1, kas līdz šim bija iekļauti apsekojuma izlasē. Šie komersanti, kas līdz šim CSP iesniedza oficiālās statistikas pārskatus 1-apgrozījums, 2-apgrozījums, 3-apgrozījums un 4-apgrozījums, ir jau oficiāli informēti par šo CSP lēmumu administratīvā sloga mazināšanā.
Vienlaikus CSP lūdz komersantus – lai arī turpmāk varētu nodrošināt oficiālo statistiku apgrozījuma un pakalpojumu produkcijas indeksiem, kā arī IKP rēķināšanai, komersantiem ir tiesību aktos noteiktā termiņā VID obligāti jāiesniedz PVN deklarācijas.
“Soli pa solim Centrālā statistikas pārvalde turpina iet administratīvā sloga mazināšanas ceļu. To iespējamu padara gan izpratne manis vadītajā iestādē, ka šis process ir neizbēgams, gan kopējā apziņa, ka nepārtraukti arī mums savā darbības jomā ir jāmeklē risinājumi tautsaimniecības vides stiprināšanai,” norāda CSP priekšnieks Raimonds Lapiņš.
Pirmais oficiālās statistikas izlaidums par mazumtirdzniecības apgrozījumu, aprēķinos izmantojot PVN deklarācijās iesniegto informāciju VID, publiskots šogad 29.augustā (dati par jūliju). Pavisam nesen 29.septembrī publicēts jau nākamais (dati par augustu). Pirms tam CSP vairākus mēnešus paralēli oficiālās statistikas aprēķināšanai no uzņēmumu pārskatos iesniegtās informācijas, testēja apgrozījuma aprēķinu no PVN deklarāciju informācijas, lai novērotu rezultātu atbilstību.
CSP pie šī soļa administratīvā sloga mazināšanā uzņēmējiem, protams, neapstāsies. Turpināsies sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu, un jau šobrīd tiek meklēti nākamie risinājumi citu statistikas pārskatu iespējamai atcelšanai vai saīsināšanai, aizvietojot tos ar administratīvo datu avotu izmantošanu. Viens no piemēriem – pašlaik tiek izvērtēta iespēja apvienot CSP iesniedzamo statistikas pārskatu 2-darbs un VID iesniedzamā darba devēja ziņojumu, konkrētos papildu jautājumu attiecinot tikai uz noteiktu izlasi, nevis visiem komersantiem.
“Mēs arī ļoti pozitīvi raugāmies uz Valsts prezidenta iesniegto likumdošanas iniciatīvu nostiprināt Centrālo statistikas pārvaldi kā starpnozaru datu analītikas iestādi. Valsts pārvaldes iekārtas likuma grozījumu apstiprināšana un īstenošana praksē viennozīmīgi dos pozitīvu grūdienu administratīvā sloga mazināšanā arī turpmāk,” pārliecināts R. Lapiņš.
1 Pavisam nelielai daļai izlasē iekļauto uzņēmumu pārskati par apgrozījumu aizvien būs jāiesniedz Pārvaldē, jo tas saistīts ar šādiem ierobežojumiem: ne visi komersanti ir PVN maksātāji, apgrozījums būtiski atšķiras no kopējās darījumu vērtības, uzņēmumiem ir izdalītas vairākas darbības veida vienības, kur kāda no tām būtiski ietekmē konkrētās nozares īstermiņa statistikas rādītājus.