Latvijā seši statistiskie reģioni tika izveidoti, balstoties uz 2003. gada 26. maija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr.1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (turpmāk - regula) ietvertajiem pamatprincipiem. Šī regula ir tieši attiecināma uz visām Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstīm, un no 2004. gada 1. maija tā ir saistoša arī Latvijai. Šī hierarhiskā trīs līmeņu klasifikācija veidota, lai nodrošinātu teritoriālo vienību vienotu iedalījumu ES reģionālās statistikas mērķiem. Regulas pielikumos ir nosauktas statistisko teritoriālo vienību klasifikatora līmeņu teritorijas un to kodi. Dalījuma NUTS līmeņos galvenais kritērijs ir iedzīvotāju skaits attiecīgajā teritorijā:

NUTS 1    3–7 miljoni
NUTS 2    800 tūkstoši – 3 miljoni
NUTS 3    150 tūkstoši – 800 tūkstoši.

Ievērojot regulā noteiktās prasības dažādu NUTS līmeņu reģionu noteikšanai, tika izveidoti Latvijas statistiskie reģioni. Tie tika saskaņoti ar Eiropas Savienības statistikas biroju Eurostat un 2004. gada 28. aprīlī apstiprināti ar Ministru Kabineta rīkojumu Nr. 271 “Par Latvijas Republikas statistiskajiem reģioniem un tajos ietilpstošajām administratīvajām vienībām”. 2005. gada 26. oktobrī Latvijas statistiskie reģioni tika apstiprināti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1888/2005, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi saistībā ar Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai.

 

Latvijā no 01.07.2021. ir spēkā jauns Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, līdz ar to tiek gatavoti grozījumi 2004. gada 28. aprīļa Ministru Kabineta rīkojumā Nr. 271 “Par Latvijas Republikas statistiskajiem reģioniem un tajos ietilpstošajām administratīvajām vienībām” (Latvijas statistisko reģionu sastāvs (līdz 30.06.2021.)).

NUTS reģioni ir izveidoti, lai nodrošinātu salīdzināmas reģionālās statistikas vākšanu, apkopošanu un izplatīšanu Eiropas Savienībā. Latvijā NUTS reģioni sakrīt ar statistiskajiem reģioniem.

Regula (EK) Nr. 1059/2003 nosaka NUTS reģionu kritērijus un definē katras dalībvalsts NUTS reģionus.

NUTS klasifikācija ir hierarhiska: katra dalībvalsts ir iedalīta NUTS 1. līmeņa teritoriālajās vienībās, no kurām katra iedalīta NUTS 2. līmeņa teritoriālajās vienībās, un tās savukārt iedalītas NUTS 3. līmeņa teritoriālajās vienībās. Katrai teritoriālajai vienībai ir piešķirts īpašs kods un nosaukums.

Papildu informācija NUTS mājaslapā (angļu valodā)

Eiropas Komisija kopā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO) ir izstrādājusi teritoriālās tipoloģijas, lai paplašinātu statistikas datu pieejamību par konkrētā mērķa teritorijām Eiropas līmeņa politikas veidošanai. Šīs tipoloģijas ir apstiprinātas ar 2017. gada 12. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 2017/2391, ar ko attiecībā uz teritoriālajām tipoloģijām (Tercet) groza Regulu (EK) Nr. 1059/2003.

Tipoloģijas vietējo administratīvo teritoriju līmenī:

  • Urbanizācijas pakāpe (DEGURBA) 
    1. Urbānās teritorijas
      1. Pilsētas vai Blīvi apdzīvotas teritorijas
      2. Mazpilsētas un piepilsētas vai Vidēji blīvi apdzīvotas teritorijas
    2. Lauku teritorijas vai Mazapdzīvotas teritorijas 
  • Funkcionālās urbānās teritorijas
    • Pilsētas un to Svārstmigrācijas zonas
  • Piekrastes teritorijas
    1. Piekrastes teritorijas
    2. Teritorijas, kas nav piekrastes teritorijas

Tipoloģijas NUTS 3 reģionu līmenī:

  • Urbānā-lauku tipoloģija
    1. Galvenokārt urbānie reģioni
    2. Pārejas reģioni
    3. Galvenokārt lauku reģioni
  • Metropoles tipoloģija
    1. Metropoles reģioni
    2. Nemetropoles reģioni
  • Piekrastes tipoloģija
    1. Piekrastes reģioni
    2. Reģioni, kas nav piekrastes reģioni

Tipoloģijas koordinātu tīkla šūnu līmenī:

  • Tipoloģija 1 km2 koordinātu tīkla izšķirtspējas līmenī
    1. Urbānie centri
    2. Urbānie klasteri
    3. Lauku koordinātu tīkla šūnas