Latvijā seši statistiskie reģioni tika izveidoti, balstoties uz 2003. gada 26. maija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr.1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (turpmāk - regula) ietvertajiem pamatprincipiem. Šī regula ir tieši attiecināma uz visām Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstīm, un no 2004. gada 1. maija tā ir saistoša arī Latvijai. Šī hierarhiskā trīs līmeņu klasifikācija veidota, lai nodrošinātu teritoriālo vienību vienotu iedalījumu ES reģionālās statistikas mērķiem. Regulas pielikumos ir nosauktas statistisko teritoriālo vienību klasifikatora līmeņu teritorijas un to kodi. Dalījuma NUTS līmeņos galvenais kritērijs ir iedzīvotāju skaits attiecīgajā teritorijā:
NUTS 1 3–7 miljoni (visa Latvija)
NUTS 2 800 tūkstoši – 3 miljoni (Latvija)
NUTS 3 150 tūkstoši – 800 tūkstoši (6 statistiskie reģioni).
Ievērojot regulā noteiktās prasības dažādu NUTS līmeņu reģionu noteikšanai, tika izveidoti Latvijas statistiskie reģioni (NUTS 3). Tie tika saskaņoti ar Eiropas Savienības statistikas biroju Eurostat un 2004. gada 28. aprīlī apstiprināti ar Ministru Kabineta rīkojumu Nr. 271 “Par Latvijas Republikas statistiskajiem reģioniem un tajos ietilpstošajām administratīvajām vienībām”. 2005. gada 26. oktobrī Latvijas statistiskie reģioni tika apstiprināti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1888/2005, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi saistībā ar Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai.