Latvijā seši statistiskie reģioni tika izveidoti, balstoties uz 2003. gada 26. maija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (turpmāk - regula) ietvertajiem pamatprincipiem. Šī regula ir tieši attiecināma uz visām Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstīm, un no 2004. gada 1. maija tā ir saistoša arī Latvijai. Šī hierarhiskā trīs līmeņu klasifikācija veidota, lai nodrošinātu teritoriālo vienību vienotu iedalījumu ES reģionālās statistikas mērķiem. Statistiskie reģioni atbilst NUTS klasifikācijas 3. līmeņa reģioniem.
Ņemot vērā administratīvi teritoriālo reformu un Latvijas iniciatīvu veikt grozījumus statistiskajos reģionos ar mērķi novērst teritoriālās atšķirības starp plānošanas un statistiskajiem reģioniem, tika iesniegts priekšlikums Eiropas Komisijai par grozījumiem statistiskajos reģionos, lai tos pielāgotu Latvijā esošajiem plānošanas reģioniem. 2022. gada 26. decembrī tika apstiprināta Komisijas Deleģētā regula (ES) 2023/674 (2022. gada 26. decembris), ar ko groza pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi.
Tā ietekmē tika veikti grozījumi Ministru kabineta rīkojumā nr. 911 "Par Latvijas Republikas statistiskajiem reģioniem un tajos ietilpstošajām administratīvajām vienībām". Grozījumi stājas spēkā no 2024. gada 1. janvāra.
Kopš 1.01.2024 Latvijā ir noteikti pieci statistiskie reģioni – Rīga, Zemgale, Vidzeme, Latgale un Kurzeme, kuri sakrīt ar Latvijā esošajiem plānošanas reģioniem.
Regulas pielikumos ir nosauktas statistisko teritoriālo vienību klasifikatora (NUTS) līmeņu teritorijas un to kodi. Dalījuma NUTS līmeņos galvenais kritērijs ir iedzīvotāju skaits attiecīgajā teritorijā:
NUTS 1 3–7 miljoni (visa Latvija)
NUTS 2 800 tūkstoši – 3 miljoni (Latvija)
NUTS 3 150 tūkstoši – 800 tūkstoši (5 statistiskie reģioni).