Publicēts: 15.07.2021.

Statistiskie reģioni ir valsts teritoriāls iedalījums, kura mērķis ir atvieglot statistikas sagatavošanu, lai nodrošinātu salīdzinātību gan valsts, gan ES ietvaros. Statistiskie reģioni tiek veidoti uz dažādiem principiem, tostarp iedzīvotāju skaitu, vēsturisko reģionu dalījumu, apdzīvojuma blīvumu u.tml. Tie atvieglo valsts attīstības analīzi, ļaujot plānotājiem un politikas ieviesējiem identificēt tos apvidus, kuriem ir nepieciešama lielāka uzmanība attīstības ietvaros.

Statistisko reģionu ieviešanu un kritērijus nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (turpmāk - regula). Šī regula ir tieši attiecināma uz visām Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstīm, un no 2004. gada 1. maija tā ir saistoša arī Latvijai. Šī hierarhiskā trīs līmeņu klasifikācija veidota, lai nodrošinātu teritoriālo vienību vienotu iedalījumu ES reģionālās statistikas mērķiem. Statistiskie reģioni atbilst NUTS klasifikācijas 3. līmeņa reģioniem.

Regulas pielikumos ir nosauktas statistisko teritoriālo vienību klasifikatora (NUTS) līmeņu teritorijas un to kodi. Dalījuma NUTS līmeņos galvenais kritērijs ir iedzīvotāju skaits attiecīgajā teritorijā:

NUTS 1    3–7 miljoni (visa Latvija)
NUTS 2    800 tūkstoši – 3 miljoni (Latvija)
NUTS 3    150 tūkstoši – 800 tūkstoši (5 statistiskie reģioni).

Statistisko reģionu NUTS kodi (salīdzinājums)
Latvijas statistisko reģionu NUTS kodi

NUTS reģioni ir izveidoti, lai nodrošinātu salīdzināmas reģionālās statistikas vākšanu, apkopošanu un izplatīšanu Eiropas Savienībā. Latvijā NUTS reģioni sakrīt ar statistiskajiem reģioniem.

Regula (EK) Nr. 1059/2003 nosaka NUTS reģionu kritērijus un definē katras dalībvalsts NUTS reģionus.

NUTS klasifikācija ir hierarhiska: katra dalībvalsts ir iedalīta NUTS 1. līmeņa teritoriālajās vienībās, no kurām katra iedalīta NUTS 2. līmeņa teritoriālajās vienībās, un tās savukārt iedalītas NUTS 3. līmeņa teritoriālajās vienībās. Katrai teritoriālajai vienībai ir piešķirts īpašs kods un nosaukums.

Papildus informācija Eurostat mājaslapas NUTS sadaļā.

Latvijas administratīvo teritoriju piederība NUTS 3 statistiskajiem reģioniem

Eiropas Komisija kopā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO) ir izstrādājusi teritoriālās tipoloģijas, lai paplašinātu statistikas datu pieejamību par konkrētā mērķa teritorijām Eiropas līmeņa politikas veidošanai. Šīs tipoloģijas ir apstiprinātas ar 2017. gada 12. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 2017/2391, ar ko attiecībā uz teritoriālajām tipoloģijām (Tercet) groza Regulu (EK) Nr. 1059/2003.

Tipoloģijas vietējo administratīvo teritoriju līmenī:

  • Urbanizācijas pakāpe (DEGURBA) 
    1. Urbānās teritorijas
      1. Pilsētas vai Blīvi apdzīvotas teritorijas
      2. Mazpilsētas un piepilsētas vai Vidēji blīvi apdzīvotas teritorijas
    2. Lauku teritorijas vai Mazapdzīvotas teritorijas 

Administratīvo teritoriju iedalījums pēc DEGURBA tipoloģijas
Vēsturiskie administratīvo teritoriju iedalījumi pēc DEGURBA tipoloģijas

  • Funkcionālās urbānās teritorijas
    1. Pilsētas un to Svārstmigrācijas zonas

Administratīvo teritoriju iedalījums pēc piederības FUA

  • Piekrastes teritorijas
    1. Piekrastes teritorijas
    2. Teritorijas, kas nav piekrastes teritorijas

Administratīvo teritoriju iedalījums pēc piekrastes tipoloģijas

Tipoloģijas NUTS 3 reģionu līmenī:

  • Urbānā-lauku tipoloģija
    1. Galvenokārt urbānie reģioni
    2. Pārejas reģioni
    3. Galvenokārt lauku reģioni

Statistisko reģionu (NUTS 3) iedalījums pēc urbānās-lauku tipoloģijas
Vēsturiskie statistisko reģionu (NUTS 3) iedalījumi pēc urbānās-lauku tipoloģijas

  • Metropoles tipoloģija
    1. Metropoles reģioni
    2. Nemetropoles reģioni

Statistisko reģionu (NUTS 3) iedalījums pēc metropoles tipoloģijas

  • Piekrastes tipoloģija
    1. Piekrastes reģioni
    2. Reģioni, kas nav piekrastes reģioni

Statistisko reģionu (NUTS 3) iedalījums pēc piekrastes tipoloģijas

Tipoloģijas koordinātu tīkla šūnu līmenī:

  • Tipoloģija 1 km2 koordinātu tīkla izšķirtspējas līmenī
    1. Urbānie centri
    2. Urbānie klasteri
    3. Lauku koordinātu tīkla šūnas

* Tipoloģiju iedalījums atbilst aprēķinam par situāciju 01.01.2025.

Informācija par tipoloģiju iedalījumu tiek atjaunota izmaiņu gadījumā. Izmaiņas notiek gadījumos, kad Eurostat atjauno tipoloģijas, kā arī gadījumos, kad mainās administratīvo teritoriju sadalījums.

Automātiski klasificēts Latvijas teritoriālo vienību iedalījums atbilstoši urbanizācijas pakāpes 2. līmeņa tipoloģijai

Urbanizācijas pakāpes klasifikācijas 2. līmenis ir hierarhiska 1. līmeņa apakšklasifikācija pēc ANO Statistikas komisijas iniciatīvas pilnveidotajā teritoriālo tipoloģiju klasifikācijā. Tā tika izveidota, lai noteiktu ne tikai lielas, bet arī vidējas un mazas apdzīvotas vietas (ne tikai lielpilsētas, bet arī pilsētas un ciemus). Praktiski tā sadala divas klases sešās apakšklasēs, iegūstot klasifikāciju:

  • Lielpilsētas;
  • Pilsētas un vidēji blīvas teritorijas:
    • blīvas pilsētas;
    • vidēji blīvas pilsētas;
    • piepilsētas;
  • Lauku teritorijas:
    • ciemi;
    • izkliedētas lauku teritorijas;
    • pārsvarā neapdzīvotas teritorijas.

Urbanizācijas pakāpes klasifikācijas 2. līmenis īstenots ar tādu pašu divpakāpju pieeju kā klasifikācijas 1. līmenis. Režģa šūnas tiek klasificētas, pamatojoties uz to tuvumu, iedzīvotāju blīvumu un skaitu. Pēc tam mazās telpiskās vienības (teritoriālās vienības Latvijā) tiek klasificētas pēc režģa šūnu, kurās dzīvo to iedzīvotāji, veida.