2022. gada 15. jūnijā CSP publicēja tautas skaitīšanas datus par nodarbinātību atbilstoši iedzīvotāju nodarbinātībai 2021. gada 1. janvārī.
2021. gada sākumā Latvijā bija 877,1 tūkst. nodarbināto jeb 55,2 % no visiem 15 un vairāk gadu vecumu sasniegušajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem.
No visiem nodarbinātajiem 296,9 tūkst. (33,9 %) dzīvoja Rīgā, 181 tūkst. (20,6 %) dzīvoja Pierīgā, 106,5 tūkst. (12,1 %) Latgalē, 104,7 tūkst. (11,9 %) Kurzemē, 103,4 tūkst. (11,8 %) Zemgalē un 84,5 tūkst. (9,6 %) Vidzemē.
Visaugstākais nodarbinātības līmenis 15 un vairāk gadu vecu iedzīvotāju vidū bija Pierīgā – 58,8 %, it īpaši Mārupes, Ādažu un Ķekavas novados, kur nodarbināti ir attiecīgi 65,7 %, 64,4 % un 64,1 %, kas saistāms arī ar lielāku īpatsvaru šī vecuma iedzīvotāju. Savukārt zemākais nodarbināto īpatsvars bija Latgalē – 48,8 % (Ludzas novadā nodarbināti ir vien 46,6 % iedzīvotāju šajā vecumā). Rīgā nodarbinātības līmenis bija 57,1 %, Vidzemē 54,5 %, Zemgalē 54,3 % un Kurzemē – 52,7 %.
Metodoloģija
Personas aktivitātes statuss tiek noteikts katram Latvijas pastāvīgajam iedzīvotājam, apvienojot datus no reģistriem un CSP apsekojumiem. Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus, kas iesaistās darba tirgū, atbilstoši starptautiski pieņemtajai praksei nosaka nevis tautas skaitīšanas kritiskajā momentā, bet pārskata periodā – iepriekšējā gada (2020.) novembrī. Novembra mēnesis ir izvēlēts kā tipisks gada mēnesis, ņemot vērā, ka decembris ir gada noslēguma mēnesis ar lielāku svētku dienu skaitu un augstāku svārstību ekonomiskās aktivitātes statusā. Iegūtie dati tiek attiecināti uz tautas skaitīšanas momentu – 2021. gada 1. janvāri. Līdzīgu pieeju izmanto arī citas valstis, piemēram, Nīderlande, Somija, Zviedrija.
Ņemot vērā, ka LR Darba likums aizliedz nodarbināt bērnus (ar dažiem likumā īpaši atrunātiem izņēmumiem), un pastāvīgu darbu drīkst strādāt pusaudži no 15 gadu vecuma, tad personas iesaiste ekonomiskajā darbībā tiek vērtēta tikai 15 gadus sasniegušajiem iedzīvotājiem.
- primāri tiek noteikti bērni, kuri nav sasnieguši valstī noteikto minimālo vecumu (vecumā līdz 14 gadiem), lai drīkstētu būt nodarbināti pastāvīgā darbā, saskaņā ar Darba likuma 37. pantu,
- bezdarbnieki,
- nodarbinātie,
- nestrādājoši pensionāri,
- ienākumu guvēji no kapitāla,
- studenti, skolēni,
- cits statuss.
Katram Latvijas pastāvīgajam iedzīvotājam tiek sagatavoti dati par darbavietu 2020. gada novembrī. Personām, kurām ir vairākas darbavietas, tiek noteikta viena galvenā darbavieta.
Galvenā darbavieta tiek noteikta:
- tā, kurā atbilstoši Valsts ieņēmuma dienesta (VID) datiem personai ir reģistrēta algas nodokļu grāmatiņa,
- ja par algas nodokļu grāmatiņu ziņu nav, tad tā, kurā ir lielākais nostrādāto stundu skaits,
- ja nostrādāto stundu skaits nav zināms, tad tā, kurā personai ir lielākā alga atskaites brīdī.
Atbilstoši personas galvenajai darbavietai tiek noteikta:
- personas profesija,
- darbavietas saimnieciskās darbības veids jeb nozare,
- nodarbinātības statuss,
- darbavietas atrašanās vieta.
Pašreizējais aktivitātes statuss
- Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji
Personas, kuras pārskata periodā piedāvā savu darbu materiālo vērtību ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus veido nodarbinātie un reģistrētie bezdarbnieki.
- Nodarbinātie iedzīvotāji
Personas, kuras pārskata periodā veica jebkādu darbu par samaksu naudā vai par atlīdzību precēs vai pakalpojumos. Par nodarbinātajiem uzskata arī pašnodarbinātās personas uzņēmējdarbībā, lauku saimniecībā vai profesionālajā praksē. Nodarbināto skaitā ietver arī tās personas, kuras strādā savā lauku saimniecībā (zemnieku vai piemājas), lai saražotu produkciju pašu patēriņam vai pārdošanai. Personas, kuras atrodas pagaidu prombūtnē no darba grūtniecības vai dzemdību atvaļinājuma dēļ, kā arī bērna kopšanas atvaļinājumā, uzskata par nodarbinātām.
Personas, kuras atrodas pagaidu prombūtnē no darba sakarā ar slimību, brīvdienām vai atvaļinājumu, mācību atvaļinājumu, saimnieciskās aktivitātes mazināšanos, dīkstāvēm u. c., arī tiek uzskatītas par nodarbinātām.
Studentus un skolniekus, pensionārus, kuri saņem pensiju vai pabalstu, un iedzīvotājus, kuri saņem ienākumus no īpašuma un ieguldījumiem un strādā, arī uzskata par nodarbinātajiem.
Lielākā daļa datu par nodarbināto personu galveno darba vietu tiek iegūti no Valsts ieņēmuma dienesta mēneša atskaitēm, līdz ar to par atskaites periodu ir izvēlēts mēnesis, nevis īsāks laika periods. Daļa datu par nodarbinātājiem (pašnodarbinātām personām) ir pieejami par 2020. gada pēdējo ceturksni, bet daļa – par gadu – saimnieciskās darbības veicējiem, fiksētā ienākuma nodokļa maksātājiem.
- Bezdarbnieki
Personas, kuras pārskata periodā nestrādāja un nebija pagaidu prombūtnē no darba, bet bija reģistrējušās kā bezdarbnieki.
- Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji
Personas, kuras nav nodarbinātas vai bezdarbnieki, bet ir skolēni, studenti, pensionāri vai ienākumu no īpašuma vai ieguldījumiem saņēmēji.
- Pensionāri
Personas, kuras nestrādā, nav bezdarbnieki un saņem kādu no pensijas veidiem. Iedzīvotāji, kuriem ir 64 un mazāk gadu un kuri vienlaicīgi saņem pensiju un ir skolēni vai studenti, tiek pieskaitīti skolēnu/ studentu kategorijai nevis pensiju saņēmējiem.
Personas, kuras nestrādā, nav bezdarbnieki, nesaņem pensiju, bet gūst ienākumus no īpašumiem vai investīcijām, līdzdalības procentiem, īres maksām vai honorāriem.
- Skolēni, studenti
Personas, kuras mācās kādā valsts vai privātā izglītības iestādē, nestrādā algotu darbu, nav bezdarbnieki, kā arī nesaņem ienākumus no kapitāla. Nestrādājoša studenta, skolēna statuss tiek piešķirts arī, ja persona studē, mācās, ir jaunāka par 64 gadiem un saņem kādu no pensijas veidiem.
- Cits
Personas, kuras neietilpst darbaspēkā un saņem valsts palīdzību vai privātu atbalstu, un visas pārējās personas, kuras neietilpst nevienā no iepriekš minētajām kategorijām.
Saimnieciskās darbības veids (NACE 2.red.)
Uzņēmuma vai individuālās darbības sfēra, kas noteikta atbilstoši ražotās produkcijas vai sniegto pakalpojumu veidam. Saimnieciskās darbības veids tiek noteikts pēc Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.). Saimnieciskās darbības veids tiek piekārtots atbilstoši galvenās darbavietas pamatdarbībai, izmantojot nodokļa maksātāja kodu.
Profesija vai amats
Tautsaimniecībā sastopamās darbinieku profesijas saskaņā ar Profesiju klasifikatoru. Profesija tiek piekārtota atbilstoši galvenajai darbavietai, izmantojot nodokļa maksātāja kodu. Ja personai galvenajā darbavietā ir vairākas profesijas, tiek izvēlēta profesija no hierarhiski augstākās profesiju grupas.
Nodarbinātības statuss
Nodarbinātības statuss tiek piekārtots atbilstoši galvenajai darbavietai, izmantojot nodokļa maksātāja kodu.
Persona, kura strādā savā uzņēmumā, profesionālajā praksē vai zemnieku (zvejnieku) saimniecībā ar mērķi gūt ienākumus vai labumus un nodarbina vienu vai vairākas personas par samaksu.
Nodarbinātības statuss tiek piešķirts, nosakot uzņēmuma īpašniekus no reģistru datiem un aprēķinot nodarbināto skaitu uzņēmumā.
- Darba ņēmējs (darbinieks)
Persona, kura strādā pie valsts vai privāta darba devēja un par padarīto darbu saņem atlīdzību naudā (algu, regulāras prēmijas un piemaksas, honorāru, naudas balvas, dzeramnaudu) vai natūrā (precēs vai pakalpojumos).
- Pašnodarbinātais
Persona, kura strādā savā uzņēmumā, profesionālajā praksē vai zemnieku (zvejnieku) saimniecībā ar mērķi gūt ienākumus vai labumus un nenodarbina nevienu citu personu.
Darbavietas atrašanās vieta
Darbavietas atrašanās vieta tiek noteikta atbilstoši galvenajai darbavietai.
Darbavietas atrašanās vieta ir ģeogrāfiskais apgabals, kurā nodarbinātā persona veic savu darbu. Ģeogrāfiski darbavietas tiek iedalītas trīs grupās:
- Latvijas teritorijā
Visas personas, kuras nevar ieskaitīt kādā no pārējām grupām, tajā skaitā arī personas bez noteiktas darba vietas (autobusa vadītāji, aviosabiedrību apkalpe u.c.), kuras, sākot darbu, piesakās noteiktā adresē Latvijas teritorijā.
- Nav Latvijas teritorijā
Personas, kuru darba vieta ir ārzemēs, saskaņā ar reģistru datiem.
- Nav noteiktas darba vietas
Personas, kurām nav iespējams noteikt darba vietu. Šajā grupā tiek ieskaitīti jūrnieki.
Datu kvalitāte
CSP izvērtē no reģistriem saņemto datu kvalitāti, pārbaudot to saturu kopumā, kā arī izvērtējot svārstības datos ilgākā laika periodā, ko rada izmaiņas tiesību aktos, klasifikatoros, iestāžu iekšējās sistēmās, kā arī sociālekonomiski procesi sabiedrībā.
Apvienojot datus no reģistriem, CSP izvērtē iegūto rezultātu, vai tas saskan ar līdzšinējo pētījumu rezultātiem, piemēram, darbaspēka apsekojumu. Tiek izvērtēta arī augstākā iegūtā izglītības līmeņa atbilstība noteiktām profesijām.
Tiek veikta gan profesiju, gan nozaru imputācija, ņemot vērā to, ka reģistros daļai nodarbināto trūkst informācijas par nozari (0,7 %) un profesiju (4,1 %).
Plašāka informācija par datu kvalitāti, izmantotajiem datu avotiem un imputācijām ir apkopota atbilstoši Eiropas Statistikas sistēmas kvalitātes un aprakstošo metadatu standartam SIMS 2 un publicēta oficiālās statistikas portālā.