Aptauja "Statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem"

Aptauja “Statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem” notiek jau vairāk nekā 18 gadus visās Eiropas Savienības valstīs pēc vienotas un pārbaudītas metodes un ļauj sekot līdzi izmaiņām gan Eiropas Savienībā kopumā, gan katrā tās valstī. Tās mērķis ir nodrošināt salīdzināmu informāciju par dažādiem aspektiem, kas ietekmē mājsaimniecības un katra cilvēka labklājību.

Latvijā katru gadu aptaujā aicinām piedalīties ap astoņiem tūkstošiem no visām Latvijas mājsaimniecībām jeb tikai vienu no simta. Tā ir iespēja paust viedokli par labklājību, dzīves apstākļiem un finansiālo nodrošinātību, kas sekmēs iegūt objektīvu informāciju, lai novērtētu patieso Latvijas iedzīvotāju labklājību.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotos datus plaši izmanto valsts un pašvaldības, pieņemot lēmumus, kas ietekmē iedzīvotāju ikdienu, piemēram, ienākumus, pabalstus, pensiju apmēru, veselības pakalpojumu pieejamību u.tml. Iedzīvotāju atsaucība ir svarīga, lai šie dati pareizi un objektīvi atspoguļotu to, kā dzīvo mūsu valsts iedzīvotāji.

Plašāka informācija par aptauju Eurostat tīmekļa vietnē.

1. Kāpēc man būtu jāpiedalās aptaujā, vai tas ir obligāti?

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) visās iedzīvotāju aptaujās aicina iedzīvotājus sadarboties un būt atsaucīgiem, jo katra dalībnieka ieguldījums ir ļoti būtisks. Katra izlasē iekļuvusī mājsaimniecība/persona pārstāv vairākas citas sev līdzīgas mājsaimniecības/personas. Jūsu nepiedalīšanās rada risku, ka tiks iegūti nepilnīgi dati un var tikt izdarīti kļūdaini secinājumi par patieso situāciju Latvijā.

Mēs nezinām, kā jūs pats vērtējat savus dzīves apstākļus un finanses. Tieši tāpēc Jūsu dalība aptaujā ir ļoti nepieciešama, lai arī tā nav obligāta.

Iegūtie dati lēmumu pieņēmējiem atklās Latvijas iedzīvotāju dzīves apstākļus un palīdzēs saprast, piemēram, cik viegli varat apmaksāt savus komunālo izdevumu un medicīnas rēķinus, vai varat atļauties ceļot. Tā ir oficiālā statistika, kas jāņem vērā, pieņemot lēmumus par iedzīvotāju ienākumiem, pabalstu un pensiju apmēru, neapliekamā minimuma apmēru, atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti. Dati palīdz pamatot lēmumus, kas ļaus jums un jums līdzīgām ģimenēm saņemt nepieciešamo atbalstu dažādās situācijās.

Katru gadu aptaujā aicinām piedalīties ap astoņiem tūkstošiem no visiem 850 tūkstošiem Latvijas mājsaimniecību jeb tikai vienu no simta. Tā ir unikāla iespēja paust viedokli par Jūsu labklājību, dzīves apstākļiem un finansiālo nodrošinātību.

Jūsu atbildes tiks attiecinātas uz daudzām citām jums līdzīgām ģimenēm. Nelaidiet garām iespēju izstāstīt par reālo situāciju, kā jūs dzīvojat!

Šogad ir īpaši svarīgi piedalīties aptaujā, jo daudzi anketas jautājumi ir par 2020. gadu. Tie palīdzēs parādīt Covid-2019 vīrusa izraisītās situācijas patieso ietekmi uz Jūsu un citu Latvijas iedzīvotāju labklājību.

2. Vai mani dati būs pieejami citām iestādēm, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestam, parādu piedzinējiem?

Noteikti nē!

Centrālā statistikas pārvalde ir neatkarīga valsts iestāde. Mūsu darbinieki/-ces nedrīkst datus par jums nodot nevienai citai iestādei vai personām, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestam, tiesu izpildītājiem, bankām. Tas ir noteikts Statistikas likumā. Turklāt visi dati tiek publicēti tikai apkopotā veidā oficiālās statistikas portālā stat.gov.lv. Citām iestādēm un sabiedrībai dati ir pieejami tikai apkopotā veidā ekonomisko un sociālo parādību un procesu analīzei.

Datu drošība, respondentu uzticēto datu tālāka neizpaušana ir mūsu goda un profesionalitātes jautājums. Mēs nenodosim jūsu sniegto privāto informāciju, nekad neizmantosim jūsu telefonu vai e-pastu reklāmām un nenodosim to tālāk šādā nolūkā.

3. Vai manas atbildes tiks publiskotas?

Jūsu atbildes netiks publiskotas. Pēc aptaujas tās tiks anonimizētas – vārds, uzvārds un adrese tiks nošķirti no pārējās informācijas un nekad netiks saistīti ar Jūsu atbildēm. Jūsu sniegtā informācija pilnīgi anonīmi, nesaistīti ar jūsu vārdu vai adresi, būs pieejama tikai analītiķiem vai pētniekiem. Iestādēm un sabiedrībai dati ir pieejami tikai apkopotā veidā oficiālās statistikas portālā stat.gov.lv ekonomisko un sociālo parādību un procesu analīzei.

4. Kāpēc vajadzīga šāda aptauja? Valstij dažādos reģistros, iestādēs taču jau ir pieejama visa informācija par mani!

Lai gan CSP var iegūt datus par jūsu ienākumiem, īpašumiem un citu informāciju no dažādām datubāzēm, mēs nezinām, kā jūs pats vērtējat to, kā dzīvojat, kā novērtējat savas finanses un dzīves apstākļus.

Dati reģistros parāda tikai ciparus nevis jūsu ikdienas dzīvi, sajūtas vai problēmas! Tāpēc daļu informācijas mums jāiegūst no cilvēkiem. No jums!

Tieši tāpēc Jūsu dalība aptaujā ir ļoti nepieciešama.

5. Aptaujas neparāda reālo situāciju! Metodes ir nepareizas, neprecīzas!

Šāda aptauja notiek visās Eiropas Savienības valstīs pēc vienotas, gadiem pārbaudītas metodes. Latvijā tā notiek kopš 2005.gada, bet Eiropas Savienībā pakāpeniski ieviesta no 2003.gada. Datu analīzē un salīdzināšanā tiek izmantotas zinātniskas metodes.

Dati parāda tādu situāciju, kāda iegūta no cilvēku atbildēm, kas piekrita piedalīties aptaujā! Jo vairāk cilvēku piedalās aptaujā un sniedz informāciju par saviem ienākumiem, dzīves apstākļiem u.c., jo precīzāki ir aptaujas dati par Latvijas iedzīvotāju labklājību. Tādēļ jūsu dalība aptaujā ir ļoti svarīga, lai iegūtā informācija parādītu reālo situāciju Latvijā!

Lai nodrošinātu kvalitatīvu un reprezentatīvu datu sagatavošanu, tiek izvēlēts liels aptaujājamo mājsaimniecību skaits – ap 8 tūkstošiem no visiem 850 tūkstošiem Latvijas mājsaimniecību. Aptaujā atbildes sniedz vairāk par 5 tūkstošiem mājsaimniecību, kas ļauj izdarīt secinājumus par situāciju valstī.

6. Ar kādām tiesībām Centrālā statistikas pārvalde var prasīt man informāciju?

Centrālā statistikas pārvalde ir valsts iestāde, kas Latvijā apkopo oficiālo statistiku par nodarbinātību, uzņēmējdarbību, bezdarbu, labklājību u.c. un katru gadu veic vairākas iedzīvotāju aptaujas. CSP darbību regulē Statistikas likums, kas nosaka Pārvaldes tiesības un pienākumus vākt un apstrādāt statistikas datus, tajā skaitā datus par iedzīvotājiem.

Atbilstoši spēkā esošajiem Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem Pārvalde ir tiesīga vākt un apstrādāt personu datus. Mūsu pienākums ir nodrošināt Jūsu sniegto datu aizsardzību un konfidencialitāti – iegūtos datus nedrīkstam nodot nevienai citai iestādei vai personām. Iegūtos datus publicējam tikai apkopotā veidā oficiālās statistikas portālā stat.gov.lv ekonomisko un sociālo parādību un procesu analīzei.

7. Kā Jūs izvēlējāties mani?

Jūsu mājsaimniecība ir atlasīta no kopējā adrešu saraksta, izmantojot nejaušas gadījuma izlases metodi. Izlasē ir līdzvērtīgi pārstāvēti visi reģioni. Ņemot vērā, ka respondentu atlase ir pilnīgi nejauša, visu respondentu izredzes iekļūt izlasē bija vienādas.

Dalībai aptaujā katru gadu tiek uzaicinātas ap 8 tūkstošiem no visiem 850 tūkstošiem Latvijas mājsaimniecību jeb tikai viena no simta. Jums tā ir unikāla iespēja paust viedokli par jūsu dzīves apstākļiem un finansiālo nodrošinātību. Jūsu atbildes tiks attiecinātas uz daudzām citām jums līdzīgām ģimenēm.

8. Cik ilga būs intervija?

Intervijas ilgums ir atkarīgs no ģimenes locekļu skaita Jūsu mājsaimniecībā, un var ilgt līdz pat stundai.

9. Manā dzīvē nekas nav mainījies, kāpēc man jāpiedalās atkal?

Šogad jums atkal ir iespēja pastāstīt, kā dzīvojat un kas ir mainījies Jūsu dzīvē. Vai dzīvojat labāk vai sliktāk? Ja būtisku izmaiņu nav, arī to ir svarīgi zināt, jo pētnieki var analizēt šo faktu un izdarīt secinājumus! Jo vairāk cilvēku piekrīt piedalīties aptaujā un sniedz informāciju par saviem ienākumiem un dzīves apstākļiem, jo precīzāki ir aptaujas dati par Latvijas iedzīvotāju situāciju. Jūs pārstāvat citas jums līdzīgas ģimenes, tādēļ mums ir svarīgi iegūt informāciju par Jums vairākus gadus pēc kārtas, lai izdarītu secinājumus ilgtermiņā.

Lielāks atbalsts senioriem

Aptaujas dati vairāku gadu garumā rāda, ka gandrīz puse senioru un ap 70%  senioru, kas dzīvo vieni, ir pakļauti nabadzības riskam.

Pieņemtie lēmumi ir palielinājuši senioru ienākumus:

• lielāka minimālā vecuma pensija: 64,03 eiro – 2019. gadā, 80 eiro – 2020. gadā, 136 eiro – 2021. gadā;
• lielāks vecuma valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts: no 64 eiro 2020. gadā līdz 109 eiro 2021. gadā;
• lielāks neapliekamais minimums: no 250 eiro 2018. gadā līdz 500 eiro 2022. gadā;
• seniori, kuru laulātais miris, vienu gadu var saņemt pabalstu 50% apmērā no mirušajam laulātajam piešķirtās pensijas;
• 2022. gada augustā tika indeksētas pensijas un atlīdzības vai to daļa, kas nepārsniedz 534 eiro mēnesī. Indeksētas tika vecuma, invaliditātes, izdienas un apgādnieka zaudējuma pensijas un atlīdzības. Piemēram vecuma pensijām tiek piemēroti indeksi no 1,2287 līdz 1,2369 atkarībā no personas apdrošināšanas stāža.

Atbalsts vistrūcīgākajiem

Aptaujas dati liecina, ka Latvijā ir vērojama ļoti augsta ienākumu nevienlīdzība. Piemēram, 2017. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 23,3% iedzīvotāju, turklāt nabadzīgāko cilvēku ienākumi bija 6,8 reizes mazāki nekā turīgajiem iedzīvotājiem. Lai panāktu straujāku garantētā minimālā ienākumu līmeņa pieaugumu, Tiesībsarga birojs, atsaucoties uz šīs aptaujas datiem, vērsās Satversmes tiesā, pieprasot valdībai nodrošināt nozīmīgāku nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju stāvokļa uzlabošanu.

Pieņemtais lēmums jau 2021. gadā būtiski palielinājis garantēto minimālo ienākumu līmeni, sasniedzot 109 eiro pirmajai personai mājsaimniecībā (iepriekš – 64 eiro) un 76 eiro par pārējām personām mājsaimniecībā.

Ir pieņemts lēmums no 2023. gada 1. janvāra minimālo algu Latvijā palielināt no 500 eiro līdz 620 eiro mēnesī.

Atbalsts daudzbērnu ģimenēm

Aptaujas dati ilgstoši liecināja, ka daudzbērnu ģimenes ir pakļautas ievērojami lielākam nabadzības riskam. Piemēram, 2014. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 34,5% daudzbērnu ģimeņu.

Pieņemtie lēmumi palielinājuši daudzbērnu ģimeņu ienākumus, piemēram:

• ģimenes pabalsts līdz bērna 20 gadu vecumam, ja bērns mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē;
• piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta, kuras apmērs atkarīgs no bērnu skaita ģimenē, piemēram, 10 eiro piemaksa par diviem bērniem, 166 eiro – par pieciem bērniem. Tas nozīmē, ka ģimenes valsts pabalsts par diviem bērniem ir 44,14 eiro mēnesī, bet par pieciem – 334,42 eiro mēnesī.