2025. gada 3. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,5 % (sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP pieaudzis par 0,6 % (sezonāli un kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās cenās). Lielākais ieguldījums IKP izaugsmē bijis apstrādes rūpniecības nozarei.
2025. gada 9 mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, IKP salīdzināmajās cenās (sezonāli un kalendāri nekoriģēts) palielinājies par 1,7 %, faktiskajās cenās sasniedzot 30,8 miljardus eiro.
Faktiskajās cenās IKP šī gada 3. ceturksnī bija 11,2 miljardi eiro.
3. ceturksnī lielāko ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība un operācijas ar nekustamo īpašumu. Samazinājums novērots veselības aprūpes, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs.
Ražošanas aspekts (salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati)
2025. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība palielinājusies par 2,6 %. Pievienotā vērtība ražojošajās nozarēs kopā palielinājusies par 5,5 %, bet pakalpojumu nozarēs novērots pieaugums par 1,6 %.
Lauksaimniecības nozarē novērots pieaugums par 1,1 % un zivsaimniecības nozarē – par 7,1 %, bet mežsaimniecības un mežizstrādes nozares pievienotā vērtība kritusies par 6,4 %.
Nelabvēlīgie laika apstākļi, cenu un pieprasījuma kritums akmeņu, smilšu un māla, kā arī kūdras ieguvē negatīvi ietekmēja ieguves rūpniecību, kuras kopējā pievienotā vērtība samazinājās par 24,2 %.
Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība uzrādījusi kāpumu par 7,3 %, ko ietekmēja palielinājums 16 no 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm. Pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā pievienotā vērtība pieaugusi par 9,2 % un pārtikas produktu ražošanā – par 10,7 %. Pozitīvi kopējo nozares pievienoto vērtību ietekmēja arī izaugsme nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā par 7,0 % un gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 12,7 %. Savukārt kritumu uzrādīja tādas nozares kā iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana, dzērienu ražošana un citur neklasificēto iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana.
Elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas pievienotā vērtība palielinājās par 7,3 %, kuras attīstībā kā viens no galvenajiem faktoriem bija elektrības ražošanai hidroelektrostacijās labvēlīgie laikapstākļi, jo, pateicoties bagātīgajiem nokrišņiem, ūdens pietece Daugavā bija augstāka par normu. Savukārt ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozares pievienotā vērtība samazinājās par 0,4 %.
Būvniecības pievienotā vērtība 2025. gada 3. ceturksnī palielinājās par 9,0 %. Nozares pozitīvo sniegumu galvenokārt nodrošināja straujš pieaugums infrastruktūras projektos (ceļi, tilti, elektroapgāde), kas sekmēja inženierbūvniecības pievienotās vērtības kāpumu par 21,9 %. Ēku būvniecības pievienotā vērtība palielinājās par 5,4 %, bet specializētie būvdarbi – par 3,3 %.
Mazumtirdzniecības nozares pievienotā vērtība palielinājās par 1,3 %. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 9,8 %, bet vairumtirdzniecībā kāpums par 3,5 %.
Izmitināšanas un ēdināšanas sniegto pakalpojumu apjoms palielinājies par 4,9 %, tai skaitā izmitināšanā – par 0,1 %, bet ēdināšanas pakalpojumos – par 7,0 %.
Informācijas un komunikāciju nozares pievienotā vērtība pieaugusi par 2,6 %, tajā skaitā lielākajās apakšnozarēs: datorprogrammēšanā un konsultēšanā palielinājusies par 4,1 % un telekomunikācijas pakalpojumu sniegšanā – par 1,3 %. Savukārt kritums vērojams informācijas pakalpojumos – par 8,9 %.
Finanšu un apdrošināšanas nozares pievienotā vērtība palielinājusies par 0,6 %. To nodrošināja apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozare, kur pieaugumu 14,7 % apmērā noteica kopējo iemaksu pieaugums privātajos pensiju plānos. Finanšu pakalpojumu nozarē samazinājumu 0,8 % apmērā noteica monetāro finanšu iestāžu darbība. Par 10,9 % samazinājās arī finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbību papildinošo darbību nozares pievienotā vērtībā.
Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares pievienotās vērtības pieaugumu (par 1,9 %) ietekmēja aktivitātes pieaugums arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu, tehnisko pārbaužu un analīzes pakalpojumu sniegšanā (par 2,2 %), citos profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumos (par 3,9 %). Turpretī negatīvu ietekmi uz nozares attīstību radīja kritums reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšanā (par 4,9 %) un juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā (par 3,1 %).
Administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu darbības palielinājās par 3,6 %. Pozitīvu devumu nozares pievienotās vērtības pieaugumā sniedza darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu (par 8,5 %), iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga sniegto pakalpojumu darbībās (par 5,2 %). Negatīvu ietekmi uz nozares attīstību atstāja kritums būvniecības un ainavu arhitektu sniegtajos pakalpojumos (par 7,4 %), un apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas darbībās (par 1,7 %).
Produktu nodokļu (galvenokārt pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) pieaugumu 3,3 % apmērā noteica pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugums.
Izlietojuma aspekts (salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati)
2025. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību galapatēriņš palielinājies par 1,8 %. Pārtikas patēriņa apjoms palielinājies par 0,3 %, bet par 0,4 % samazinājies mājsaimniecību izmantoto preču un pakalpojumu apjoms mājokļa, ūdens, elektroenerģijas, gāzes un cita kurināmā izdevumu grupā. Savukārt restorānu un viesnīcu pakalpojumu izmantošanas apjoms mājsaimniecībās palielinājies par 5,4 %. Par 3,4 % palielinājušies arī mājsaimniecību izdevumi transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija).
Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 5,8 %.
Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā kopumā palielinājušies par 10,8 %. Ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs palielinājušies par 9,6 %, mašīnās un iekārtās, tai skaitā transporta līdzekļos – par 15,2 %. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) palielinājušies par 1,5 %.
Preču un pakalpojumu eksporta apjomi kāpuši par 3,0 %, tai skaitā preču eksporta – par 2,8 %, bet pakalpojumu eksporta – par 3,2 %. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles), elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī minerālprodukti. 2025. gada 3. ceturksnī galvenie eksportētie pakalpojumi: transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi (pētniecības un attīstības pakalpojumi, profesionālie un vadībzinību pakalpojumi, tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi).
Preču un pakalpojumu imports palielinājies par 5,8 %, tai skaitā preču importa apjomi – par 4,9 %, bet pakalpojumu imports – par 8,8 %. Galvenokārt tiek importēti minerālprodukti, elektroierīces un elektroiekārtas, sauszemes transporta līdzekļi un to daļas. Svarīgākie importa pakalpojumi: transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi.
Ienākumu aspekts (faktiskajās cenās, sezonāli un kalendāri neizlīdzināti dati)
2025. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, kopējais darbinieku atalgojums ir pieaudzis par 6,5 %, tai skaitā kopējā darba alga par 6,7 %, bet darba devēju sociālās iemaksas par 5,7 %.
Vislielākais kopējā darbinieku atalgojuma pieaugums konstatēts mākslas, izklaides un atpūtas, citu pakalpojumu nozaru grupā – kopumā par 12,1 %, būvniecībā – par 12,0 %, operācijās ar nekustamo īpašumu un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu grupās kopā par 7,8 %. Darbinieku atalgojums ražojošās nozarēs vidēji pieaudzis par 6,2 %, bet pakalpojumu nozarēs vidēji par 7,5 %.
Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums ir palielinājies par 10,8 %, ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo pieaudzis par 4,9 %.
Iespējamās izmaiņas valdības sektora aprēķinos, maksājumu bilancē un finanšu pakalpojumu nozarēs, kā arī atjaunotie biznesa pakalpojumu indeksi tiks ņemti vērā IKP aprēķinos un ceturkšņa nacionālo kontu sabalansēšanā 85. dienā pēc pārskata ceturkšņa. Atjaunotā informācija būs pieejama oficiālās statistikas portālā 23. decembrī.
IKP galveno rādītāju vēsturisko datu un revīzijas apjomu laikrindas pieejamas lejupielādei IKP metadatu sadaļā Excel datņu veidā.
Plašāka informācija par IKP pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā Valsts un ekonomika “Iekšzemes kopprodukts – ceturkšņa dati”.
Metodoloģiskā informācija
IKP ceturkšņa aprēķini tiek veikti atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, iekļaujot šādus datu avotus:
- uzņēmumu, iestāžu ceturkšņu un mēnešu pārskati;
- CSP veiktā Darbaspēka apsekojuma dati;
- Finanšu ministrijas, Valsts kases un Valsts ieņēmumu dienesta dati;
- Latvijas Bankas dati;
- Agroresursu un ekonomikas institūta dati.
IKP datus no ražošanas un izlietojuma aspekta aprēķina faktiskajās cenās (uzskaite un aprēķini tiek veikti tajās cenās, kas faktiski pastāv konkrētajā periodā) un salīdzināmajās cenās. Salīdzināmajās cenās rādītāji tiek izteikti iepriekšējā kalendārā gada cenās un atsauces gada cenās (ķēde), tādējādi izslēdzot konkrētā perioda cenu izmaiņu ietekmi.
IKP aprēķinā iepriekšējā kalendārā gada cenās par bāzi tiek lietoti iepriekšējā kalendārā gada faktisko cenu dati, un aprēķiniem izmantota "gada vidējā metode", kur katrs kārtējais ceturksnis tiek aprēķināts iepriekšējā gada vidējās cenās. Šim nolūkam izmanto dažādus deflatorus. Tie var būt gan apjomu indeksi, gan cenu indeksi. Aprēķinos izmanto patēriņa cenu indeksus, ražotāju cenu indeksus, būvniecības izmaksu indeksus, biznesa pakalpojumu cenu indeksus, lauksaimniecības cenu indeksus, eksporta vienības vērtības indeksus, importa cenu indeksus. Kā apjoma indeksi tiek izmantoti darbinieku skaita izmaiņas un naturālo rādītāju izmaiņas (piem., ciršu krājas izmaiņas, pasažieru skaits utt.).
Lai aprēķinātu IKP atsauces gada (2020. gada) cenās, tiek lietoti no IKP rādītājiem iepriekšējā gada cenās iegūtie indeksi ķēdes veidošanai pret 2020. gadu.
IKP ienākumu aspekts tiek aprēķināts tikai faktiskajās cenās.
Iepriekš publicēto datu precizēšana tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām. Revīzijas ietekmē papildu vai precizētas informācijas, kā arī aktuālo administratīvo avotu datu saņemšana, jaunu ekonomiski aktīvu uzņēmumu un iestāžu iekļaušana pārskatos, uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektoru precizēšana.