2025. gada sākumā Latvijā dzīvoja 208 240 jauniešu1 18–29 gadu vecumā, veidojot 11,2 % no kopējā iedzīvotāju skaita, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, kas apkopoti informatīvajā apskatā “Ceļā uz pieaugušo dzīvi: Latvijas jaunieši 18–29”. Arvien lielāka daļa jauniešu ir ieguvuši augstāko izglītību un samazinās vien pamata vai zemāku izglītību ieguvušo īpatsvars. 70,3 % jauniešu 18–24 gadu vecumā un 41,7 % 25–29 gadu vecumā dzīvoja kopā ar saviem vecākiem bez kopdzīves partnera vai bērniem.
Vairāk nekā puse (51,3 %) jauniešu bija vīrieši un 48,7 % – sievietes. Kopējā iedzīvotāju struktūrā proporcija ir pretēja – 46,4 % vīriešu un 53,6 % sieviešu, kas norāda, ka vairāk dzimst zēnu, bet sievietes dzīvo ilgāk.
2025. gada sākumā visvairāk jauniešu bija Kurzemē (11,7 %) un Zemgalē (11,3 %), bet vismazāk – Latgalē un Vidzemē (attiecīgi 10,7 % un 10,9 %). Rīgas reģionā jauniešu īpatsvars bija tāds pats kā vidēji Latvijā – 11,2 %. Vislielākais jauniešu īpatsvars bija Saldus un Kuldīgas novados (attiecīgi 12,1 % un 12,0 %), savukārt vismazākais – Ādažu un Saulkrastu novados (attiecīgi 9,2 % un 9,6 %). Starp valstspilsētām vislielākais jauniešu īpatsvars bija Liepājā (12,3 %), bet vismazākais – Daugavpilī (10,2 %).
Jauniešu (18–29 gadi) īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā valstspilsētās un novados
2025. gada sākumā (%)
Skatīt OSP datubāzē: IRD041
Jaunieši, sasniedzot pilngadību, nesteidzas pamest vecāku mājas
Ar katru nākamo paaudzi pieaug izglītības līmenis
Mūsdienās arvien lielāka daļa jauniešu vecumā līdz 29 gadiem ir ieguvuši augstāko izglītību, un samazinās to jauniešu īpatsvars, kuri līdz šim vecumam ir ieguvuši vien pamata vai zemāku izglītību. Augstāks sasniegtais izglītības līmenis ir aktuālāks līdz ar paaudžu maiņu. Aplūkojot CSP tautas skaitīšanas gados iegūtos datus, redzams, ka kopš 1980. gadiem jauniešu vidū ir trīskāršojies augstāko izglītību ieguvušo jauniešu īpatsvars. Starp 20–24 gadu vecuma jauniešiem augstāko izglītību ieguvušo jauniešu īpatsvars ir kāpis no 4,6 % 1979. gadā līdz 12,1 % 2024. gadā un starp 25–29 gadu vecuma jauniešiem – no 13,5 % 1979. gadā līdz 37,1 % 2024. gadā.
Jauniešu iesaistīšanās izglītībā 24 gadu vecumā – augstāka nekā Baltijā un ES vidēji
Pēc izglītības iestāžu datiem, 2024. gada oktobrī Latvijā 40,3 % jauniešu 18–29 gadu vecumā bija kādas izglītības iestādes skolēni, audzēkņi vai studenti: 7,6 % mācījās vispārizglītojošajās skolās, 6,6 % profesionālajās izglītības iestādēs un 26,1 % apguva augstāko izglītību koledžās un augstskolās. Sievietes šajā vecuma grupā veido 53,3 % no visiem izglītojamajiem, un viņu īpatsvars ir lielāks gan vispārējā izglītībā (54,0 %), gan augstākajā izglītībā (55,7 %). Savukārt vīrieši biežāk izvēlas profesionālo izglītību – viņu īpatsvars sasniedz 57,0 %.
Augstākā izglītība ir nozīmīgs ieguldījums nākotnē – tā ne tikai paplašina cilvēka zināšanu un prasmju apjomu, bet arī ievērojami palielina iespējas sasniegt augstāku ienākumu līmeni un veidot veiksmīgu profesionālo karjeru. 2024. gadā 55,3 % jauniešu uzreiz pēc vidējās izglītības apguves uzsāka studijas augstākās izglītības iestādēs, 2,3 % vidusskolu beigušo izvēlējās turpināt apgūt profesionālo izglītību, 42,4 % mācības neturpināja. (CSP rīcībā nav informācijas par jauniešiem, kas mācības turpina ārzemēs.)
2023. gadā Latvijā 32,1 % personu 24 gadu vecumā vēl mācījās kādā izglītības iestādē, un pēdējos gados šis īpatsvars tikai aug (2020. gadā – 30,4 %). Tas ir vairāk nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji (29,4 %) un vairāk nekā citās Baltijas valstīs: Igaunijā un Lietuvā jauniešu īpatsvars, kas turpināja mācības 24 gadu vecumā, bija būtiski mazāks nekā Latvijā – 25,4 % un 24,6 %. Visaugstākais rādītājs bija Dānijā (53,3 %), Somijā (49,0 %) un Grieķijā (42,2 %), bet viszemākais tas bija Maltā (14,6 %) un Luksemburgā (12,0 %).
Jaunieši mazāk apmeklē ārstus, veselīgāks dzīvesveids raksturīgāks jaunietēm
Vairāk nekā trešdaļa (34,7 %) 18–29 gadu vecuma jauniešu gada laikā ne reizi nav apmeklējuši vai konsultējušies ar ģimenes (vispārējās prakses) ārstu, 68,0 % – ar ārstu-speciālistu.
CSP veiktā iedzīvotāju apsekojuma (EU-SILC) dati par iedzīvotāju veselīgas dzīves paradumiem, liecina, ka 2022. gadā 28,1 % jauniešu bija liekais svars (ķermeņa masas indekss (ĶMI) virs 25). Liekais svars bija 19,4 % sievietēm vecumā no 18–29 gadiem un 35,6 % šī paša vecuma vīriešiem. 4,7 % jauniešu (7 % vīriešu un 2,1 % sieviešu) šajā vecumā novērota aptaukošanās (ĶMI virs 30).
Lai uzturētu labu veselību, ir nepieciešams pietiekami daudz uzturā lietot svaigus augļus un dārzeņus. 2022. gadā 41,3 % jauniešu (18–29 gadi) vismaz reizi dienā ēda augļus un 47,5 % jauniešu vismaz reizi dienā ēda dārzeņus. Tas ir vairāk nekā vidēji starp Latvijas iedzīvotājiem (16+), starp kuriem šos veselīgos paradumus ievēroja attiecīgi 35,9 % un 43,2 %. Jaunietes ēšanas paradumu ziņā ir apzinīgākas par sava vecuma vīriešiem: augļus vismaz reizi dienā lietoja 46,7 % jaunietes un 36,6 % viņu vecuma vīrieši, bet dārzeņus attiecīgi – 52,5 % un 43,3 %.
Pēdējo 10 gadu laikā ir dubultojies elektronisko cigarešu smēķējošo jauniešu īpatsvars. Starp 15–24 gadu vecuma sievietēm elektronisko cigarešu smēķētāju īpatsvars ir kāpis no 22,5 % 2016. gadā līdz 44,2 % 2022. gadā un starp viņu vecuma vīriešiem – no 30,2 % 2016. gadā līdz 65,0 % 2022. gadā.
Psihiskie un uzvedības traucējumi visbiežāk ir sastopami 18-19 gadu vecu jauniešu vidū
Vienlīdz svarīga fiziskai veselībai ir arī psihiskā veselība. Negatīvi emocionālie stāvokļi, stress un citi apstākļi jauniešiem var izraisīt psihiskos un uzvedības traucējumus, kas noved pie nopietnām saslimšanās un ārstēšanās stacionāros. Rēķinot uz 100 tūkst. iedzīvotāju, lielākais psihisko vai uzvedības traucējumu diagnosticētu pacientu īpatsvars ir 18–19 gadus vecu jauniešu vidū. Covid-19 pandēmijas laikā īpaši pieauga pacientu ar psihiskiem vai uzvedības traucējumiem īpatsvars, bet pēdējos gados tas atkal samazinās. .
Plašāku ieskatu par jauniešiem Latvijā – pilsonību un etnisko sastāvu, migrāciju, ģimenes stāvokli, studiju virziena izvēli, izglītības iestāžu beidzēju turpmākajām gaitām, darba samaksu, jauniešiem, kas nemācās un nestrādā, nabadzības risku, veselību un labsajūtu, to ietekmējošajiem faktoriem, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošanu, kā arī par likumpārkāpumiem un sabiedrībā nevēlamām parādībām – var lasīt informatīvajā apskatā “Ceļā uz pieaugušo dzīvi: Latvijas jaunieši 18–29”.
Apskatā apkopoti dati no CSP apsekojumiem un dažādām valsts institūcijām, tai skaitā administratīvo datu avotiem, sniedzot daudzpusīgu priekšstatu par jauniešu ceļu uz patstāvīgu dzīvi un dzīves apstākļiem Latvijā.
Metodoloģiskā informācija
1 Jaunietis ir persona pārejas periodā uz autonomiju, no bērnības līdz pieauguša cilvēka dzīvei. Latvijā Jaunatnes likums jauniešus definē kā personas vecumā no 13 līdz 25 gadiem, bet ir iniciatīvas šo vecuma grupu palielināt līdz 30 gadiem. Latvijā daudzas jauniešu organizācijas jau tagad strādā arī ar personām virs 25 gadiem. Jaunatnes politikas valsts programma 2021–2027 paredz atbalstu jauniešiem līdz 30 gadiem, atzīstot nepieciešamību pēc ilgstošāka pārejas perioda. ES līmenī statistikas vajadzībām jauniešiem bieži tiek izvēlēts vecuma diapazons no 15 līdz 29 gadiem. Savukārt 13 no 36 no ES un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīm ir noteikts augšējais vecuma slieksnis jaunietim 30 gadi vai augstāks.