Attēls ar baltu Latvijas kontūru, tekts: "Pastāsti, kā Tu dzīvo! #TavadziveLV2024"

Iesniegt datus

Uzziņas pa bezmaksas tālruni 80008811 darbdienās no plkst. 10.00 līdz 18.00 un e-pastā silc@csp.gov.lv.

Aptauja “Statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem” notiek jau 20 gadus visās Eiropas Savienības valstīs pēc vienotas un pārbaudītas metodes un ļauj sekot līdzi izmaiņām gan Eiropas Savienībā kopumā, gan katrā tās valstī. Tās mērķis ir nodrošināt salīdzināmu informāciju par dažādiem aspektiem, kas ietekmē mājsaimniecības un katra cilvēka labklājību.

Latvijā katru gadu aptaujā aicinām piedalīties ap astoņiem tūkstošiem Latvijas mājsaimniecību jeb vienu no simta. Tā ir iespēja paust viedokli par labklājību, dzīves apstākļiem un finansiālo nodrošinātību, kā arī sekmē objektīvas informācijas iegūšanu, lai varētu novērtēt patieso Latvijas iedzīvotāju labklājību.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotos datus plaši izmanto valsts un pašvaldības iestādes, pieņemot lēmumus, kas ietekmē iedzīvotāju ikdienu, piemēram, ienākumus, pabalstus, pensiju apmēru, veselības pakalpojumu pieejamību u.tml. Iedzīvotāju atsaucība ir svarīga, lai aptaujas dati pareizi un objektīvi atspoguļotu to, kā dzīvo mūsu valsts iedzīvotāji.

Plašāka informācija par aptauju Eurostat tīmekļa vietnē.

Ja pa pastu vai e-pastu esat saņēmis uzaicinājuma vēstuli piedalīties aptaujā, Jūsu adrese aptaujai tika izvēlēta ar nejaušas gadījuma izlases metodi. Visiem mājsaimniecībā dzīvojošajiem tiks uzdoti vispārēji iedzīvotājus raksturojoši jautājumi, bet personām, kas vecākas par 16 gadiem, papildus jautās arī par izglītību, nodarbinātību, veselības stāvokli, ienākumiem, pabalstiem, iespējām saņemt nepieciešamos medicīnas un mājaprūpes pakalpojumus, diskriminējošas attieksmes pieredzi no sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un izglītības iestāžu un valsts vai pašvaldības iestāžu darbiniekiem u. tml. Aptaujā ir arī jautājumi par mājsaimniecību kopumā – mājokļa apstākļiem, mājsaimniecības iespējām segt ikdienas izdevumus, mājsaimniecības bērnu veselības stāvokli, iespējām viņiem nodrošināt veselības aprūpi un pieskatīšanu, kā arī bērnu materiālo nodrošinātību.

Atbilstoši spēkā esošajiem Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem CSP ir tiesīga vākt un apstrādāt personu datus, un tās pienākums ir nodrošināt Jūsu sniegto datu aizsardzību un konfidencialitāti. Iegūtos datus publicēs tikai apkopotā veidā, nodrošinot, ka nevienu personu nevar identificēt. Papildu informācija par savu datu drošību un apstrādi pieejama sadaļā Privātuma politika.

Intervijas internetā

Tiešsaistes aptauja norisināsies no 2024. gada 31. janvāra līdz 21. februārim vietnē e.csp.gov.lv, un anketu tiešsaistē varēs aizpildīt tikai tā persona, kura ir saņēmusi uzaicinājuma vēstuli piedalīties aptaujā.

Autorizēties e-anketas aizpildīšanai lūdzam personu, kurai ir adresēta saņemtā vēstule, izmantojot internetbanku, e-identifikācijas karti vai e-parakstu. Ja uz anketas jautājumiem atbild cita persona, tā uzņemas atbildību par anketā sniegto ziņu patiesumu.

E-anketas aizpildīšanas pamācība.

Telefonintervijas vai klātienes intervijas

Ja Jums nav iespējas aizpildīt aptaujas e-anketu paredzētajā laikā, no 31. janvāra līdz 30. jūnijam ar Jums sazināsies CSP intervētājs un vienosies par interviju pa telefonu vai klātienē.

Intervētājs, ierodoties mājoklī, uzrādīs CSP darbinieka apliecību ar fotogrāfiju.

Ja vēlaties pārbaudīt intervētāja identitāti vai plašāk uzzināt par aptaujas norisi:

Lielāks atbalsts senioriem

Aptaujas dati rāda, ka pēdējo gadu laikā nabadzības riskam ir pakļauti vairāk nekā 40 % senioru, turklāt nabadzības riskam ir pakļauti ap 70 % senioru, kuri dzīvo vieni.

Pieņemtie lēmumi ir palielinājuši senioru ienākumus:

  • lielāka minimālā vecuma pensija: no 136 eiro mēnesī 2021. gadā līdz 157 eiro mēnesī 2023. gadā un 171 eiro mēnesī 2024. gadā;
  • lielāks vecuma valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts: no 109 eiro mēnesī (līdz 2023. gada 30. jūnijam) līdz 137 eiro mēnesī (sākot ar 2024. gada 1. janvāri);
  • paaugstināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums pensionāriem no 330 eiro mēnesī 2021. gadā līdz 350 eiro mēnesī 2022. gadā (no 1. janvāra līdz 1. jūlijam) un 500 eiro mēnesī, sākot ar 2022. gada 1. jūliju;
  • no 2024. gada 1. janvāra noteikta piemaksa pie vecuma un invaliditātes pensijām, kas tikušas izmaksātas no 2012. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim, piemērojot koeficientu 1,52 eiro par katru uzkrātā apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim. Piemaksas plānots izmaksāt, sākot ar 2024. gada aprīli, kad līdz ar aprīļa pensiju tiks izmaksāta piemaksa par janvāri, februāri un martu.

Atbalsts vistrūcīgākajiem

Aptaujas dati liecina, ka Latvijā ir vērojama ļoti augsta ienākumu nevienlīdzība. Piemēram, 2017. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 23,3 % iedzīvotāju, turklāt nabadzīgāko cilvēku ienākumi bija 6,8 reizes mazāki nekā turīgajiem iedzīvotājiem. Lai panāktu straujāku garantētā minimālā ienākumu līmeņa pieaugumu, Tiesībsarga birojs, atsaucoties uz šīs aptaujas datiem, vērsās Satversmes tiesā, pieprasot valdībai nodrošināt nozīmīgāku nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju stāvokļa uzlabošanu.

Lai turpinātu sniegt atbalstu visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem, no 2024. gada 1. janvāra tiek paaugstināts:

  • garantētā minimālā ienākuma līmenis, kas pirmajai vai  vienīgajai personai mājsaimniecībā sasniegs 137 eiro mēnesī (2023. gadā – 125 eiro mēnesī) un pārējām personām mājsaimniecībā – 96 eiro mēnesī (2023. gadā – 87 eiro mēnesī);
  • trūcīgās personas ienākumu slieksnis, kas pirmajai vai  vienīgajai personai mājsaimniecībā sasniegs 343 eiro mēnesī (2023. gadā – 313 eiro mēnesī) un pārējām personām – 240 eiro mēnesī (2023. gadā – 219 eiro mēnesī);
  • maznodrošināto mājsaimniecību ienākumu sliekšņa maksimālais apmērs, kas pirmajai vai  vienīgajai personai mājsaimniecībā sasniegs 549 eiro mēnesī (2023. gadā – 501 eiro mēnesī) un pārējām personām – 384 eiro mēnesī (2023. gadā – 351 eiro mēnesī).

No 2024. gada 1. janvāra minimālā alga Latvijā palielināta no 620 eiro līdz 700 eiro mēnesī.