Valsts iestādes turpmāk varēs droši un ātri apmainīties ar to rīcībā esošo informāciju vienotā drošā datu apstrādes vidē, ko pārvaldīs Centrālā statistikas pārvalde (CSP) kā valsts galvenā datu aģentūra. Tas ļaus iestādēm ātrāk piekļūt lēmumu pieņemšanai un politikas plānošanai nepieciešamajiem datiem, vienlaikus nodrošinot personas datu aizsardzību un neradot lieku administratīvo slogu.
“Līdz šim dati bieži bija ieslēgti atsevišķu iestāžu četrās sienās, un to apmaiņa nereti pārvērtās par ilgu un smagnēju procesu," norāda CSP priekšnieks Raimonds Lapiņš. "Ar jauno regulējumu un drošo datu vidi CSP mēs šīs sienas nojaucam - iestādes savstarpēji apmainīsies ar informāciju droši un ātri, un dati lēmumu pieņemšanai vairs nebūs jāgaida nedēļām un pat mēnešiem. Tas ir izšķirošs solis ceļā uz gudrāku valsts pārvaldi, kas lēmumus balsta datos,” skaidro R. Lapiņš.
Valdība jaunos MK noteikumus, kas paredz secīgu kārtību, kā iestādes varēs pieteikties piekļuvei drošajai datu apstrādes videi, apstiprināja 28.jūlijā.
Skaidra procedūra un mazināts administratīvais slogs
1. Pieprasījums CSP. Iestāde iesniedz pieprasījumu, kurā norāda datu apstrādes tiesisko pamatu, mērķi un sasniedzamo rezultātu, nepieciešamos datus, plānoto apstrādes termiņu un apstrādē iesaistītās personas. Jāapraksta arī tas, kā tiks ievērots personas datu minimizācijas princips.
2. Pieprasījuma izvērtēšana. CSP pārbauda tiesisko pamatu un atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem apstrādes mērķiem. Izvērtē arī pieprasīto datu apjoma samērīgumu un atbilstību datu minimizācijas principam. Ja nepieciešams, CSP pieprasa papildu informāciju.
3. Lēmuma pieņemšana. CSP vai nu piešķir piekļuvi vai atsaka to. Piešķirot to, dati tiek nodrošināti pēc iespējas mazākā apjomā šādā secībā: vispirms anonimizēti, tad – ja ar tiem nepietiek – pseidonimizēti, un tikai izņēmuma gadījumos piešķir piekļuvi identificējamiem datiem.
CSP ir tiesības atteikt datu piešķiršanu, tad tā tiek pamatota rakstiski. MK noteikumi paredz, ka atteikumu piemēro, ja nav atbilstošs informācijas apstrādes tiesiskais pamats un mērķis, informācijas apstrāde nav saistīta ar drošās vides funkcionalitātes izmantošanu vai pieprasītā informācija nav vai to nav iespējams nodrošināt.
Ja iestādei nepieciešami papildu dati, CSP šo pieprasījumu vērtē pēc saderības principa. Proti, ja papildu datu apstrāde ir saderīga ar sākotnēji izvērtēto informācijas apstrādes mērķi, atkārtota izvērtēšana nav nepieciešama. Šī norma mazina administratīvo slogu.
4. Sadarbības noformēšana. Pirms piekļuves saņemšanas CSP un iestāde noformē sadarbību atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam.
5. Datu pieprasīšana reģistriem. CSP pieprasa nepieciešamos datus no attiecīgajiem datu turētājiem. Par piekļuves pieprasījumu tiesiskumu, datu apjomu un nepieciešamību atbild CSP un datu pieprasītājs. Saņemto informāciju CSP glabā divus gadus.
6. Piekļuves izveide drošajai videi. CSP uztur drošu attālinātas piekļuves vidi un piešķir autorizētus lietotājkontus tikai pieprasījumā paredzētām personām, nodrošinot arī nepieciešamo apmācību.
7. Datu apstrāde drošajā vidē. Iestāde datus analizē tikai drošajā vidē. Ārpus tās iznestie rezultāti nedrīkst saturēt personas datus, tāpēc divpakāpju kontroli veic gan iestāde, gan CSP. Iegūto informāciju drīkst izmantot vienīgi pieprasījumā norādītajam mērķim.
8. Izmaksas. Informācijas sagatavošana un konsultācijas par datu apstrādes iespējām drošajā vidē iestādēm ir bez maksas. Iestāde sedz informācijas apstrādei izmantotās drošās vides tehnisko resursu lietošanas izmaksas saskaņā ar rēķinu, ko izsniedzis CSP tehnisko resursu pakalpojumu sniedzējs.
Droša datu apstrādes vide
Drošā datu apstrādes vide ir nošķirta no CSP statistikas pamatdarbības sistēmām un atbilst Eiropas Savienības Datu pārvaldības akta prasībām. Lai nodrošinātu neatkarīgu datu apstrādes uzraudzību, Datu valsts inspekcija veiks personas datu apstrādes revīziju ne retāk kā reizi trijos gados.