Centrālā statistikas pārvalde (CSP) uzsāk divus nozīmīgus un savstarpēji saistītus lauksaimniecības apsekojumus – “2026. gada lauku saimniecību integrētās statistikas apsekojumu” (ISA‑2026) un ikgadējo apsekojumu "Augkopība 2026. gadā" (2‑LS). Lai maksimāli taupītu lauksaimnieku laiku, abas anketas ir apvienotas vienā elektroniskā formā un kopīgās jautājumu sadaļas tiek vaicātas tikai vienu reizi. Turklāt, pateicoties plašai valsts administratīvo reģistru integrācijai, respondentiem atkārtoti netiks prasīti tie dati, kas valstij jau ir pieejami.
"Mūsu prioritāte ir iegūt augstākās kvalitātes datus, pēc iespējas mazāk patērējot pašu lauksaimnieku laiku. Integrējot valsts administratīvos reģistrus, lauksaimniekiem nebūs jāsniedz dati, ko viņi jau reiz ir paziņojuši citām valsts iestādēm," uzsver Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš.
Lauksaimnieku sniegtie dati ir nozīmīgi lēmumu pieņemšanā
Lauksaimniecības statistika ir pamats Eiropas Savienības un Latvijas valsts pieņemtajiem lēmumiem par atbalsta un tiešo maksājumu, kā arī investīciju fondu taisnīgu sadali. Šie dati sniedz pamatu arī Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) atbalsta pasākumu plānošanai, palīdzot izstrādāt mērķtiecīgas programmas mazajām un vidējām ģimenes saimniecībām, kā arī jaunajiem lauksaimniekiem. Tāpat saimniecību vadītāju sniegtie dati palīdz zinātniski un juridiski pierādīt tirgus krīžu vai dabas stihiju radīto zaudējumu apmēru.
Apsekojumā tiks iegūti dati par lauku saimniecību struktūru un zemes izmantošanu, augkopību, saražotās produkcijas apjomiem un izlietojumu, lopkopību, mēslošanas līdzekļu apsaimniekošanu, bioloģisko lauksaimniecību, nodarbinātību un darba ieguldījumu, kā arī citām saimniecības ienākumus nesošām aktivitātēm.
Mazinās birokrātiskais slogs lauksaimniekiem
No kopumā atlasītajām saimniecībām, 2 500 respondentu ietilpst abu apsekojumu (ISA un 2‑LS) izlasēs. Lai šos lauksaimniekus netraucētu divreiz, CSP ir izveidojusi apvienotu, loģiski strukturētu anketu, kur visi kopīgie rādītāji tiek vaicāti tikai vienu reizi.
Otrs svarīgākais solis ir administratīvo reģistru integrācija. Informācija par sējumu platībām, lauksaimniecības dzīvnieku skaitu vai novietņu infrastruktūru, kas jau ir pieteikta vai reģistrēta Lauku atbalsta dienestā (LAD) vai citās valsts informācijas sistēmās, atkārtoti netiks prasīta. Lauksaimniekiem būs jāsniedz tikai tie dati, kuru valsts reģistros nav.
Kā norit apsekojumi?
Izlasē iekļautie respondenti saņems CSP uzaicinājumu piedalīties aptaujā vēstules veidā e-adresē, e-pastā vai pa pastu. Apsekojums sākas ar iespēju anketu aizpildīt elektroniski tīmekļvietnē e.csp.gov.lv līdz uzaicinājuma vēstulē norādītajam laikam. Pieslēgties EDV varēs, izmantojot daudzfaktoru autentificēšanās iespējas ar Latvija.lv. Detalizētāka pieslēgšanās pamācība būs pieejama uzaicinājuma vēstulē.
Ja veidlapas nav iespējams iesniegt EDV sistēmā, tās var nosūtīt pa pastu uz adresi Talejas iela 1, Rīga, LV-1026 vai elektronisko pasta adresi: lauksaimnieciba@csp.gov.lv
Ja līdz noteiktajam laikam izlasē iekļautā lauku saimniecība informāciju nebūs iesniegusi, ar to sazināsies CSP darbinieks, lai vienotos par telefonintervijas vai klātienes intervijas laiku.
Interesanti fakti un tendences no iepriekšējiem apsekojumiem
Iepriekšējo apsekojumu rezultāti uzskatāmi parāda strukturālās pārmaiņas Latvijas laukos un to, cik būtiski ir sekot līdzi ražības un struktūras rādītājiem:
- 2023. gadā Latvijā darbojās 57,4 tūkstoši ekonomiski aktīvu lauku saimniecību. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība bija 1,97 miljoni hektāru. Vidēji viena saimniecība 2023. gadā apsaimniekoja 34,3 ha.
- Latvijā 2023. gadā bija 3,7 tūkstoši bioloģisko lauku saimniecību, kas apsaimniekoja 15,1 % no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes Latvijā. Arī lielajās saimniecībās sēšanas metodes kļūst aizvien saudzīgākas videi – tiešā sēja (sēšana rugainē bez aršanas) tika pielietota jau 39,5 % aramzemes platību.
- Par spīti nelabvēlīgiem laikapstākļiem (ilgstošas lietavas, applūdušas platības un vēlīna sēja), graudaugu vidējā ražība gada laikā pieauga par 7,1 %, 2025. gadā sasniedzot 42,2 centnerus no hektāra. Kopumā tika novākts teju 3,2 milj. tonnu graudu. Ziemas kvieši pārliecinoši dominēja, veidojot 75,2 % no visas valsts graudu kopražas.
Plašāka informācija par apsekojumu mērķi, administratīvo datu izmantošanu, izlases kritērijiem u.c. informācija, kā arī veidlapas pieejamas:
Metodoloģiskā informācija:
Lauku saimniecību integrētās statistikas apsekojums (ISA‑2026) un augkopības apsekojums (2‑LS) tiek veikti saskaņā ar Latvijas Republikas Statistikas likumu, Oficiālās statistikas programmu 2026.–2028. gadam (MK noteikumi), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1091 (integrētā statistika) un Regulu (ES) 2022/2379 (SAIO). Visi iegūtie individuālie dati saskaņā ar Statistikas likumu ir stingri konfidenciāli un tiks analizēti un publicēti tikai apkopotā veidā, pilnībā izslēdzot konkrētu saimniecību identificēšanas iespēju.