Vai Latvija virzās uz noteikto klimata mērķu sasniegšanu? Kā starp daudz dažādiem rādītājiem ieraudzīt kopainu? To turpmāk varēs ērti aplūkot vienkopus - Centrālā statistikas pārvalde (CSP) kopā ar Klimata un enerģētikas ministriju (KEM) izstrādājusi unikālu klimata pārmaiņu informācijas paneli.
“Klimata pārmaiņas ir ilgtermiņa process ar plašu ietekmi uz vidi, ekonomiku un sabiedrību, tāpēc datu analīze un tendenču izpēte kļūst arvien nozīmīgāka. Šis ir nopietns izaicinājums pasaulei un Latvijai, tāpēc svarīgi vienkopus redzēt visus būtiskos rādītājus, lai varētu novērtēt, vai virzāmies uz nospraustajiem mērķiem, vai īstenotā politika un pieņemtie lēmumi valstī palīdz tos sasniegt. Galveno rādītāju informācijas paneļa izveide ir bijis lielisks Centrālās statistikas pārvaldes un Klimata un enerģētikas ministrijas kopdarbs, kas turpmāk kalpos kā ērts rīks klimata politikas plānotājiem un lēmumu pieņēmējiem Latvijā", atklāj CSP priekšnieks Raimonds Lapiņš.
Jaunais klimata pārmaiņu informācijas panelis sniedz pārskatāmu ieskatu datos par siltumnīcefektu gāzu jeb SEG emisijām, enerģijas patēriņu un tā struktūru, transporta sektoru (transportlīdzekļu vecumu, elektroauto īpatsvaru u.c.),par tūrisma nozari, kas saskaras ar izaicinājumu līdzsvarot ekonomisko izaugsmi ar dabas un vietējo resursu saglabāšanu. Klimata pārmaiņu informācijas panelī CSP pašlaik veido arī vides rādītāju sadaļu, kas ietekmē cilvēku veselību, piemēram, norādot apkārtējās vides piesārņojuma procentuālo līmeni dzīvesvietas tuvumā lauku un pilsētu teritorijās.
“Neraugoties uz dažādiem viedokļiem, pasaule mainās un pamanāmākais klimata izmaiņu procesā ir netipiski laika apstākļi, kuru ekstrēmākās izpausmes tiek novērotas biežāk nekā ierasts iepriekšējās desmitgadēs. Karstuma vai netipiska vēsuma periodi, ilgstošas lietavas, plūdi vai regulārākas spēcīgas vētras, kas notiek ne tik ierastos gadalaikos, ir daļa no lielākām izmaiņām. Iespējas sekot līdzi mūsu rezultātiem klimata mērķu sasniegšanā, ir veids, kā sekot līdzi savam ikdienas progresam, vērtējot paveikto un meklējot iespējas pilnveidot sniegumu, uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Rādītāji ļauj veikt pastāvīgu faktiskās situācijas novērtēšanu un uzraudzību, lai pārliecinātos, ka plānotās aktivitātes tiek īstenotas un sniedz prognozētos rezultātus.
CSP Vides statistikas departamenta direktores Sigitas Puronas-Sidas citāts: “Klimata pārmaiņu informācijas panelis ir dinamisks rīks, kurā ietversim rādītājus, kas ne vien jau ir noteikti Latvijas klimata pārmaiņu novēršanas, cirkulārās ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības plānošanas dokumentos, bet kopā ar nozaru ekspertiem piedāvāsim jaunus indikatorus, kurus politikas plānotāji, dažādu nozaru profesionāļi un akadēmiskās jomas pārstāvji varēs izmantot. Rādītāji atbilst augstām kvalitātes prasībām – tiem ir pieejamas aprēķinu metodes, metadati un iekļaušana panelī iespējama tikai garantējot ilgtspēju – tātad laikrindu. Rīku piedāvājam kā datu komunikācijas platformu visām Latvijas valsts iestādēm un organizācijām, kuras apkopo datus, kas raksturo globālo klimata pārmaiņu ietekmi. Mūsu partneri ir Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Slimību un profilakses kontroles centrs, Lauku atbalsta dienests, Veselibas inspekcija, Dabas aizsardzības pārvalde, Valsts mežu dienests, zinātniskais institūts “Silava”, Latvijas Hidroekoloģijas institūts, Latvijas apdrošinātāju asociācija u.c. Drīzumā informatīvajā panelī tiks iekļauti dati arī detalizētākā teritoriālā dalījumā, līdz ar to, tas kļūs interesants arī pašvaldībām, bet 2026.gada beigās plānojam paplašināt risinājumu ar ekosistēmu ekonomisko kontu rādītājiem.”
Vai zināji, ka SEG emisijas kopš 1990. gada ir samazinājušas par aptuveni 16. tūkst. tonnām un Latvija strauji tuvojas 2030. gada mērķim? Savukārt transporta sektorā pēdējo desmit gadu laikā elektroautomobiļu skaits pieaudzis par vairāk nekā deviņiem tūkstošiem, un tas ir pozitīvs pavērsiens ceļā uz ilgtspējīgu transporta sistēmu un SEG emisiju samazināšanu.
Raugoties datos klimata pārmaiņu informācijas panelī, redzams, ka gadu no gada pieaug atjaunīgo energoresursu īpatsvars apsildes un dzesēšanas nodrošināšanai – 2024.gadā tie ir jau vairāk nekā 61%. Atjaunīgo energoresursu īpatsvara pieaugums klimata pārmaiņu kontekstā atspoguļo SEG emisiju samazināšanos un pāreju uz tīrāku enerģijas patēriņu.
Informācijas panelis atspoguļo tos datus, kas jau ir CSP rīcībā oficiālās statistikas portālā, tostarp izmantojot arī administratīvo datu avotus, kurus nodrošina citas iestādes (piemēram., Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD), Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datubāzes), līdz ar to jaunajā rīkā tiešsaistē pastāvīgi pieejama aktuāla informācija.
Paneļa dizains ir pielāgots tā, lai lietotājiem būtu ērti piekļūt vēsturiskajiem datiem un analizēt galvenos klimata faktorus, nodrošinot iespēju analizēt un lejupielādēt datus gan latviešu, gan angļu valodā, vienlaikus piedāvājot piekļuvi oficiāliem klimata rādītājiem, kas balstīti uz standartizētām aprēķinu metodēm. Informācija par izmantotajiem datu avotiem un metodoloģiju pieejama pie katras datu kopas vai attēlotā grafika, nodrošinot pārskatāmību un uzticamību. Lietotāju ērtībai rīkā iestrādāta iespēja izgūt gan kopīgošanas saite, gan iegulšanas kods, kas izvēlēto rādītāju ērti un ātri ļauj izmantot tālākizplatīšanai.
CSP turpina uzraudzīt klimata pārmaiņu tendences un pastāvīgi izvērtē iespējas iekļaut jaunus rādītājus informācijas panelī. Ņemot vērā straujās vides un sabiedrības izmaiņas, pārvalde aktīvi strādā pie jaunu un nozīmīgu datu iekļaušanas, lai papildinātu esošo informācijas klāstu un nodrošinātu datu pārskatāmību un pieejamību.