Saeima 5. februārī galīgajā lasījumā apstiprinājusi grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas nostiprina Centrālo statistikas pārvaldi (CSP) kā valsts galveno datu aģentūru un izveido vienotu, drošu sistēmu valsts rīcībā esošo datu izmantošanai valsts, reģionālā un vietējā līmeņa politikas plānošanā, pakalpojumu attīstībā un sabiedrības interesēs. Tas būtiski mainīs veidu, kā valsts pārvalde pieņems lēmums.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Līdz šim iestādes strādāja katra ar saviem datiem, un informācijas apmaiņa starp dažāda resora iestādēm bieži bija sarežģīta un laikietilpīga vai pat neiespējama. Tas apgrūtināja datu apvienošanu un analīzi, kas nepieciešama pamatotu lēmumu pieņemšanai. Hipotētisks piemērs: ja Veselības ministrijai vajadzētu datus, lai saprastu, kā izglītības līmenis ietekmē veselību, tai bija individuāli jāvēršas pie attiecīgās nozares ministrijas vai iestādes. Tas ir ilgs, sarežģīts un birokrātisks process, kas var ietekmēt rīcībpolitikas veidošanu un lēmumu pieņemšanu, kam vajadzīgi dati.
Lai novērstu šo sadrumstalotību un stiprinātu datos balstītu valsts pārvaldi, Valsts prezidents iesniedza likumdošanas iniciatīvu par grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā, paredzot CSP skaidru mandātu drošas informācijas apstrādes vides izveidei un uzturēšanai.
“Beidzot ir atbildīgais par datu nodrošināšanu,” likuma grozījumu būtību īsi rezumē CSP priekšnieks Raimonds Lapiņš. „Mēs nojaucam birokrātiskos žogus, kas gadiem ilgi traucēja valstij redzēt kopainu. Līdz šim dati bieži “pazuda” atļauju labirintos. Jaunā sistēma iestādēm beidzot ļaus pilnvērtīgi izmantot savus informācijas resursus. Ieguvējs būs sabiedrība, jo lēmumi par skolām, slimnīcām vai pabalstiem varēs tikt balstīti uz detalizētiem datiem.”
Kas mainās?
-
“Viena pietura” - CSP izveido un uztur vienotu un drošu informācijas apstrādes vidi, savukārt iestādēm vairs nav jāpieprasa dati viena otrai individuālā līmenī. Šajā drošajā datu apstrādes vidē iestādes analizē savietotos anonimizētos datus, lai plānotu valsts, reģionālā un vietējā līmeņa politiku, preventīvi identificētu un analizētu nozares riskus, uzlabotu publiskos pakalpojumus. Drošā datu vide kalpos arī pētniecības projektu īstenošanai.
- Mazāk birokrātijas – ja iestādei nepieciešami dati sabiedrībai svarīgu lēmumu pieņemšanai, CSP pārbaudīs likumību un piešķirs piekļuvi datu analīzei drošajā vidē. Datu turētājiem (reģistriem) vairs nebūs jātērē laiks, katru reizi no jauna izvērtējot katru pieprasījumu.
- Dati ir drošībā! Personas datu aizsardzības uzraudzību nodrošinās gan CSP, gan Datu valsts inspekcija, kas uzraudzīs personas datu apstrādi CSP uzturētajā drošajā informācijas apstrādes vidē.
Kad jaunā pieeja stājas spēkā?
Likums stājas spēkā šā gada 1. maijā. Līdz tam paredzēts izstrādāt un pieņemt Ministru kabineta noteikumus, kas noteiks detalizētu kārtību, kādā iestādes sniedz drošajā informācijas apstrādes vidē iekļaujamo informāciju, tās apstrādes noteikumus un uzraudzības kārtību.