1831 eiro – tāda ir vidējā darba samaksa (bruto) šogad 1.ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati1.
Salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu , mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 73 eiro jeb 4,2 %. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,87 eiro jeb par 2,3 %.
Vidējā neto darba samaksa Latvijā šogad 1.ceturksnī sasniedza 1 364 eiro, kas gada laikā pieauga par 4,5 %, savukārt bruto darba samaksas mediāna2 pieauga līdz 1 457 eiro.
2026. gada 1. ceturksnī sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 1 834 eiro, savukārt privātajā sektorā tā bija par 5 eiro augstāka jeb 1 839 eiro.
Visaugstākais atalgojums par pilnas slodzes darbu bija finanšu un apdrošināšanas nozarē3, savukārt zemākais – izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē. Reģionu griezumā augstākā vidējā darba samaksa bija Rīgas reģionā, bet zemākā – Latgalē.
Ar jaunākajiem datiem aicinām iepazīties Oficiālās statistikas portālā.
Metodoloģiskā informācija
1 Vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem, pārrēķinot pilnā slodzē.
2 Mediāna ir rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotas rādītāju rindas vidū. Mediāna dala rindu divās vienādās daļās. Parasti darba samaksas rādītājiem mediānas vērtība ir mazāka par vidējo aritmētisko vērtību (vidējo darba samaksu). Starpība starp mediānu un vidējo aritmētisko vērtību rāda darba ienākumu sadalījuma asimetriju. Ja sadalījums būtu pilnīgi simetrisks, tad mediāna un vidējais aritmētiskais būtu vienādi.
Darba samaksas datu avots ir komersantu, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.
Sabiedriskais sektors CSP vidējās darba samaksas aprēķinos ietver valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50 % un vairāk, izņemot nodibinājumus, biedrības un fondus un to komercsabiedrības.
Informāciju par vidējo darba samaksu sadalījumā pa reģioniem CSP apkopo pēc uzņēmuma, iestādes biroja vai pamatdarbības adreses.
Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.
Mēneša un stundas vidējās darba samaksas un stundas darbaspēka izmaksu pārmaiņas aprēķinātas no nenoapaļotas vērtības.
Saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, apkopojot datus par darbaspēka izmaksām, stundas darba samaksas sastāvā iekļauta darba samaksa natūrā (preces un pakalpojumi, ko darba devējs nodrošina darbiniekiem par brīvu vai par pazeminātām cenām, dzīvojamās platības, mobilo telefonu, transporta apmaksa u.c.), un nav iekļauta samaksa par slimības dēļ nenostrādātajām dienām, ko apmaksā darba devējs. Pārējās darbaspēka izmaksas ietver valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko veic darba devējs, darba devēja brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas (papildu pensiju, veselības, dzīvības apdrošināšanas iemaksas u.c.), darba devēja pabalstus, dāvanas, darbnespējas lapu A apmaksu, atlaišanas pabalstu, uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.
3Sākot ar 2026. gada 1.ceturksni, dati par vidējo atalgojumu tiek apkopoti un publicēti saskaņā ar Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā jauno NACE 2.1. redakciju.