31. janvārī Centrālā statistikas pārvalde (CSP) uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par ienākumiem un dzīves apstākļiem. Aptaujās ap 8 tūkstošiem no visiem 825 tūkstošiem Latvijas mājsaimniecību, kuras atlasītas ar nejaušas gadījuma izlases metodi. Respondentiem jautās par mājsaimniecības sastāvu un tās locekļu sociālekonomisko raksturojumu, mājokļa apstākļiem, ienākumiem, veselības stāvokļa pašvērtējumu, sociālo atstumtību un materiālo nenodrošinātību.
Šogad aptaujā īpaša uzmanība tiks pievērsta dažādu pakalpojumu pieejamībai un to iespējām nodrošināt iedzīvotāju vajadzības. Tāpat aptaujā tiks pētīta diskriminējošas attieksmes pieredze saskarsmē ar izglītības iestāžu un valsts vai pašvaldības iestāžu darbiniekiem, kā arī ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, īrējot vai iegādājoties jaunu mājokli, apmeklējot veikalus, kafejnīcas vai citas sabiedriskas vietas. Īpaša uzmanība aptaujā tiks pievērsta arī bērniem – bērnu veselības stāvokļa pašvērtējumam, iespējām saņemt nepieciešamos veselības aprūpes un profesionālos bērna aprūpes (pieskatīšanas) pakalpojumus, kā arī bērnu materiālajai nenodrošinātībai.
Iedzīvotāji, kuri atkārtoti piedalās aptaujā, saņems CSP vēstuli ar aicinājumu no 31. janvāra līdz 21. februārim aizpildīt aptaujas anketu tiešsaistē CSP Elektroniskās datu vākšanas (EDV) sistēmā e.csp.gov.lv. Ja respondents nebūs aizpildījis anketu tiešsaistē, CSP intervētājs ar to sazināsies līdz 30. jūnijam pa tālruni vai ieradīsies klātienē.
Savukārt no 31. janvāra līdz 30. jūnijam CSP intervētāji sazināsies ar tiem iedzīvotājiem, kuri iekļauti apsekojuma izlasē pirmo gadu. Ar viņiem intervētāji vienosies par vēlamo intervijas laiku telefoniski vai klātienē. Pirms tam aptaujā iekļautās personas saņems CSP vēstuli, kurā norādīts plānotais intervijas laiks un intervētāja kontaktinformācija. Ierodoties klātienē, intervētājs uzrādīs darba apliecību ar fotogrāfiju. Lai pārbaudītu intervētāja identitāti vai plašāk uzzinātu par aptaujas norisi, iedzīvotāji var zvanīt uz CSP bezmaksas konsultatīvo tālruni 80008811 darbdienās no plkst. 10.00 līdz 18.00 vai rakstīt uz e-pastu silc@csp.gov.lv. Plašāka informācija par aptauju csp.gov.lv/lv/silc.
CSP garantē personas datu konfidencialitāti, un iegūtā informācija tiks izmantota tikai apkopotā veidā.
Balstoties uz apsekojuma datiem, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. pantā noteikti minimālo ienākumu sliekšņi sociālās palīdzības sniegšanai. Uz tā pamata no 2024. gada 1. janvāra tiek paaugstinātas minimālās pensijas, atlīdzības un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsti.
Minimālo ienākumu sliekšņi tiek pārskatīti katru gadu 1. janvārī, ņemot vērā aktuālos apsekojuma datus par iedzīvotāju ienākumiem.
Nozīmīgākie 2023. gada iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu aptaujas rezultāti
- 2022. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2021. gadu, pieauga par 9,1 %, sasniedzot 740 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Iedzīvotāju ienākumi pieauga lēnāk nekā 2021. gadā, kad bija 7,6 % kāpums.
- 2022. gadā vistrūcīgākajās mājsaimniecībās (pirmajā kvintiļu grupā) ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija 262 eiro mēnesī, turpretim visturīgākajās mājsaimniecībās (piektajā kvintiļu grupā) – 1 592 eiro mēnesī. Mājsaimniecībās ar vidējiem ienākumiem tie svārstījās no 461 eiro mēnesī (otrajā kvintiļu grupā) līdz 869 eiro mēnesī (ceturtajā kvintiļu grupā).
- Visstraujākais ienākumu pieaugums 2022. gadā bija pirmās kvintiļu grupas mājsaimniecībām ar viszemākajiem ienākumiem. Šīm mājsaimniecībām kopš 2021. gada ienākumi palielinājās par 12,9 %. Pārējām mājsaimniecībām ienākumi auga lēnāk.
- Kaut arī turīgākajām (piektās kvintiļu grupas) mājsaimniecībām ienākumi kāpa lēnāk nekā pārējām mājsaimniecībām, ienākumu nevienlīdzība joprojām saglabājās augsta. 2022. gadā visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,2 reizes lielāki nekā vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumi (2021. gadā šī ienākumu starpība bija 6,3 reizes).
- 2022. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 419 tūkstoši jeb 22,5 % iedzīvotāju.
Par aptauju
Ienākumu un dzīves apstākļu aptauja ik gadu notiek visās ES dalībvalstīs, izmantojot vienotu metodoloģiju. Tās mērķis ir nodrošināt salīdzināmu informāciju par dažādiem aspektiem, kas ietekmē mājsaimniecības un katra cilvēka labklājību.
Plašāka informācija par iegūtajiem datiem pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļās:
Monetārā nabadzība, nevienlīdzība un sociālā atstumtība
Privāto mājsaimniecību un ģimeņu skaits