2025. gadā Latvijas pašvaldībās mikromobilitātes infrastruktūras1 kopējais garums bija 1 194,5 km, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pirmo reizi apkopotie dati. No pašvaldībām vislielākais kopējais mikromobilitātes infrastruktūras garums bija Rīgas valstspilsētas pašvaldībā – 170,4 km, Ventspils valstspilsētas pašvaldībā – 73,6 km un Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā – 68,7 km.
No 16. līdz 22. septembrim norisinās Eiropas mobilitātes nedēļa ar mērķi veicināt ilgtspējīgus, drošus un videi draudzīgus pārvietošanās paradumus. Vienoti dati par mikromobilitātes infrastruktūru ļauj novērtēt situāciju dažādās Latvijas teritorijās, plānot infrastruktūras attīstību un investīcijas, kā arī sekot ilgtspējīgas mobilitātes politikas īstenošanai.
No kopējā mikromobilitātes infrastruktūras garuma 742,2 km jeb 62,1 % veidoja kopīgi gājēju un velosipēdu ceļi, bet 281,1 km jeb 23,5 % – gājēju un velosipēdu ceļi, kuros gājēju un velosipēdu vai elektroskrejriteņu plūsmas ir savstarpēji atdalītas. Pārējie 171,2 km jeb 14,3 % bija velojoslas, velosipēdu ceļi, rekomendējošās velojoslas un cita mikromobilitātes infrastruktūra.
Pēc Rīgas, Ventspils un Jūrmalas pašvaldībām nākamais lielākais kopējais infrastruktūras garums bija Ogres novadā (59,7 km), Liepājas valstspilsētā (58,2 km) un Valmieras novadā (52,4 km).
Pērn Rīgā bija 53,2 km velojoslu un 32,6 km velosipēdu ceļu, veidojot 85,8 km jeb 74,4 % no kopējā šo divu infrastruktūras veidu garuma Latvijā. Velojoslu un velosipēdu ceļu kopējais garums Latvijā bija 115,4 km. Velojoslas veidoja 57,6 km, bet velosipēdu ceļi – 57,8 km.
2026. gadā Eurostat projekta “Jauna transporta statistikas izstrāde” ietvaros CSP pirmo reizi veica pilna apjoma pašvaldību apsekojumu par mikromobilitātes infrastruktūru, aptverot visas 42 Latvijas pašvaldības.
Vienlaikus projekta ietvaros CSP turpina aptauju par Latvijas iedzīvotāju mobilitāti 2026. gadā. Aptauja norisinās no 1. jūnija līdz 30. novembrim, un tās mērķis ir iegūt informāciju par iedzīvotāju pārvietošanās paradumiem un tendencēm, lai analizētu ilgtspējīgu mobilitāti Latvijā.
Ar jaunākajiem datiem un metodoloģisko informāciju aicinām iepazīties oficiālās statistikas portālā.
1 Mikromobilitātes infrastruktūra – gājējiem un velosipēdistiem paredzēta, no autotransporta nodalīta infrastruktūra, kas var būt kopīga gājējiem un velosipēdistiem vai savstarpēji atdalīta.
Projekts: Jaunas transporta statistikas izstrāde
Projekta nosaukums: Jaunas transporta statistikas izstrāde; Mikromobilitātes infrastruktūra Latvijas pašvaldībās 2025. gadā
Sākuma datums: 01.05.2025.
Beigu datums: 31.10.2027.
Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrējinstitūcija nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.
