Statuss:
Īstenošanā
Logo - Norway grants

Projekta aktualitātes:

Šā gada 29. septembrī plkst. 10:00 tiešsaistē notiks Norvēģijas grantu projekta “Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā” vidusposma konference.  Konferences laikā paredzēts informēt ikvienu interesentu par līdz šim projektā paveikto, turpmāk plānoto un projekta ieguldījumu nozarēm un pašvaldībām virzībā uz klimatneitralitāti un klimatnoturību. Reģistrēties dalībai konferencē iespējams šeit.

CSP piesaistītās aktivitātes mērķis ir izveidot sistēmu, lai nodrošinātu reģionālo datu par SEG emisijām, klimata pārmaiņu ietekmju mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām pieejamību. Šī gada laikā tiek veikta nepieciešamo reģionālo rādītāju, pieejamo datu avotu un izstrādāto aprēķinu metodoloģiju izskatīšana un identificēšana. Viens no pirmajiem reģionālajiem radītājiem “Saražotās siltumenerģijas īpatsvars pēc patērētā kurināmā plānošanas reģionos, novados un valstspilsētās (procentos)” jau ir publicēts oficiālajā statistikas portālā https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/noz/energetika/tabulas/enb200-sarazotas-siltumenergijas-ipatsvars-pec-patereta .

Plašāka informācija par Norvēģijas finanšu instrumenta 2014. -2021. gada perioda programmu „Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” tīmekļvietnē www.norwaygrants.lv.

Turpinot konsultācijas par reģionālajiem klimata rādītājiem, 18. maijā notika sanāksme ar Zemgales, Latgales un Vidzemes reģionālajiem plānošanas reģioniem un Baltijas vides foruma pārstāvjiem. Izstrādājot plānošanas dokumentus (Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un Attīstības programmu), plānošanas reģioniem ir jānodrošina atbilstība hierarhiski augstāk stāvošiem plānošanas dokumentiem (Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030 un Latvijas attīstības plāns 2021-2027) un Eiropas Savienības uzstādījumiem.

Diskusijas laikā tika akcentēta vajadzība pēc klimata rādītājiem, šobrīd reģionālajos plānos tiek iekļauti tikai tie rādītāji, kuri ir jau pieejami. Piemēram, datu trūkuma dēļ kvantitatīvi SEG emisiju samazināšanas mērķi nav izteikti.

Izskatot CSP piedāvāto rādītāju sarakstu, tika izteikts priekšlikums iekļaut rādītājus ne tikai kvantitatīvus, bet arī to īpatsvaru reģionā. Kā piemēram "Bezemisiju transportlīdzekļu īpatsvars visu transportlīdzekļu skaitā" un "No AER saražotās enerģijas īpatsvars transportā".

Konsultāciju rezultātā sanāksmē nolēma turpināt sadarbību arī turpmākajā projekta gaitā,  kā arī apmainīties ar informāciju par šobrīd izmantotajiem rādītājiem plānošanas reģionos un novados. Nākamās konsultācijas tiek plānotas ar novadu pārstāvjiem.

24.martā sanāksmē ar  VARAM Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas un Klimata pārmaiņu departamentu CSP izklāstīja tās sagatavotos priekšlikumu novadu līmeņa klimata rādītājiem, to izmantošanai par informatīvo pamatu novadu klimata stratēģiju un plānu izstrādei, izvērtēšanai un monitoringam.

CSP piedalās Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada plānošanas perioda programmas „Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” projektā „Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā”, kura mērķis ir izveidot sistēmu, lai nodrošinātu reģionālo datu par SEG emisijām, klimata pārmaiņu ietekmju mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām pieejamību, tādējādi veidojot informatīvo bāzi reģionālās klimata politikas plānošanai.

Ar šo sanāksmi CSP uzsāka sarunas ar valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī plānošanas reģioniem un pašvaldībām, lai veiktu izvēlēto reģionālo klimata rādītāju prioritizēšanu un   tālākā projekta īstenošanas gaitā izstrādātu nepieciešamo metodoloģiju reģionālo klimata rādītāju izstrādei un to publicēšanu.

Sarunās Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas un Klimata pārmaiņu  departamenta pārstāvji īpaši uzsvēra nepieciešamību pēc valstī vienotiem un salīdzināmiem reģionāliem klimata rādītājiem, lai nodrošinātu pašvaldībām iespēju plānot un izvirzīt savus klimata mērķus. Sanāksmē atbalstīja CSP sagatavotos priekšlikumus reģionālajiem klimata rādītājiem un to tālāku apspriešanu ar pašvaldību institūcijām. Pieejami dati par esošo situāciju pašvaldībās būs labs sākums konkrētu mērķu izvirzīšanai un izvērtēšanai. Tika pārrunāti jautājumi par rādītāju teritoriālas detalizācijas līmeni un CSP iespējām nodrošināt šādus rādītājus pēc iespējas detalizētākā pakāpē.

Sanāksmē nolēma turpināt ciešu sadarbību arī turpmākā projekta gaitā, kā arī apmainīties ar informāciju par nākamo etapu darba rezultātiem.

Projekta gaitā sekos arī konsultācijas ar plānošanas reģioniem un novadiem, reģionālo klimata rādītāju metodoloģiju izstrāde, jaunu datubāžu izveidošana un citas ar projektu saistītas aktivitātes.

Projekta mērķis: Uzlabot valsts klimata pārmaiņu politikas plānošanu un palielināt tās integrāciju nozaru un reģionālajā politikā.

Projekta kopējās izmaksas 2 182 278 EUR, no tām:

  • Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums 1 854 936  EUR
  • Valsts budžeta līdzfinansējums 327 342 EUR

1.aktivitātes “Reģionālo datu vākšanas un ziņošanas sistēmas izstrāde, lai veicinātu reģionālo klimata pārmaiņu politikas plānošanu un ieviešanu” izmaksas  140 895 EUR

Projekts tiek īstenots no 2020. gada 29. septembra līdz 2023. gada 28. septembrim.

Projekts tiks īstenots 36 mēnešu laikā.

Projektu īsteno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) partnerībā ar CSP, VSIA “Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” un Norvēģijas Vides aģentūru

CSP piesaistītās aktivitātes mērķis ir izveidot sistēmu, lai nodrošinātu reģionālo datu par siltumnīcefekta gāzu emisijām, klimata pārmaiņu ietekmju mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām pieejamību.

2021. gadā tiek veikta nepieciešamo reģionālo rādītāju, pieejamo datu avotu un izstrādāto aprēķinu metodoloģiju izskatīšana un identificēšana.

Tā rezultātā tika izskatīta Norvēģijas un Somijas prakse un metodoloģijas reģionālo klimata rādītāju noteikšanā un izplatīšanā un izvērtētas šo pieredžu izmantošanas iespējas. Tika izskatīta arī starptautiskā metodoloģija pilsētu un pašvaldību emisiju aprēķiniem, kā arī Izvērtēti pieejamie pilsētu un novadu potenciālie pieprasījumi pēc reģionālajiem klimata rādītājiem, balstoties uz Klimata un enerģētikas plāniem (pilsētu mēru pakta ietvaros) un to monitoringa ziņojumiem. Paralēli šiem darbiem izskatīta Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinu metodoloģija visos sektoros un katram procesam piemeklēti iespējamie aktivitāšu datu avoti un to pieejamība novadu griezumā.

  • 2022. gada 18. maijā NFI iepriekš noteiktā projekta KPP integrācija Vadības komitejas sēde.
  • 2022. gada 4. martā NFI iepriekš noteiktā projekta KPP integrācija projekta darba grupas
  • 2021. gada 6. maijā NFI iepriekš noteiktā projekta KPP integrācija Vadības komitejas sēde.
  • 2021. gada 9. aprīlī NFI iepriekš noteiktā projekta KPP integrācija atklāšanas konference.
  • 2021. gada 29. janvārī un 2021.gada 17.septembrī noritējušas NFI iepriekš noteiktā KPP integrācija projekta darba grupas sanāksmes.

“Strādājam kopā zaļai Eiropai”