Statuss:
Īstenošanā
Publicēts: 18.10.2021.
Šā gada 13. martā “Oficiālajā statistikas portālā” tika publicēta jauna datu tabula - ”Saražotās elektroenerģijas īpatsvars pēc izcelsmes veida plānošanas reģionos, novados un valstspilsētās (procentos)”. Tabulā parādīti saražotās elektrības īpatsvari no atjaunojamiem un fosilajiem energoresursiem novados un valstspilsētās.
Elektrības ražošana no atjaunojamiem energoresursiem ietver saražoto daudzumu izmantojot koksnes produktus un biogāzi koģenerācijas stacijās, kā arī elektrību no hidroelektrostacijām, vēja un saules elektrostacijām. Savukārt saražotās elektroenerģijas īpatsvars no fosilajiem energoresursiem iever elektrību, kas saražota izmantojot dabasgāzi un kūdru koģenerācijas stacijās.
Lai dati būtu salīdzināmāki starp novadiem un plānošanas reģioniem, tika aprēķināti arī īpatsvari, kuros netiek ņemtas vērā Latvijas nacionāla mēroga elektroenerģijas stacijās saražotie daudzumi. Par nacionāla mēroga elektroenerģijas stacijām uzskata tādas kurās saražotā elektroenerģija gada laikā pārsniedz 100 GWh.
Plašāka informācija par Norvēģijas finanšu instrumenta 2014. - 2021. gada perioda programmu „Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” tīmekļvietnē www.norwaygrants.lv.
Turpinot konsultācijas par reģionālajiem klimata rādītājiem, 18. maijā notika sanāksme ar Zemgales, Latgales un Vidzemes reģionālajiem plānošanas reģioniem un Baltijas vides foruma pārstāvjiem. Izstrādājot plānošanas dokumentus (Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un Attīstības programmu), plānošanas reģioniem ir jānodrošina atbilstība hierarhiski augstāk stāvošiem plānošanas dokumentiem (Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030 un Latvijas attīstības plāns 2021-2027) un Eiropas Savienības uzstādījumiem.
Diskusijas laikā tika akcentēta vajadzība pēc klimata rādītājiem, šobrīd reģionālajos plānos tiek iekļauti tikai tie rādītāji, kuri ir jau pieejami. Piemēram, datu trūkuma dēļ kvantitatīvi SEG emisiju samazināšanas mērķi nav izteikti.
Izskatot CSP piedāvāto rādītāju sarakstu, tika izteikts priekšlikums iekļaut rādītājus ne tikai kvantitatīvus, bet arī to īpatsvaru reģionā. Kā piemēram "Bezemisiju transportlīdzekļu īpatsvars visu transportlīdzekļu skaitā" un "No AER saražotās enerģijas īpatsvars transportā".
Konsultāciju rezultātā sanāksmē nolēma turpināt sadarbību arī turpmākajā projekta gaitā, kā arī apmainīties ar informāciju par šobrīd izmantotajiem rādītājiem plānošanas reģionos un novados. Nākamās konsultācijas tiek plānotas ar novadu pārstāvjiem.
24.martā sanāksmē ar VARAM Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas un Klimata pārmaiņu departamentu CSP izklāstīja tās sagatavotos priekšlikumu novadu līmeņa klimata rādītājiem, to izmantošanai par informatīvo pamatu novadu klimata stratēģiju un plānu izstrādei, izvērtēšanai un monitoringam.
CSP piedalās Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada plānošanas perioda programmas „Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” projektā „Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā”, kura mērķis ir izveidot sistēmu, lai nodrošinātu reģionālo datu par SEG emisijām, klimata pārmaiņu ietekmju mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām pieejamību, tādējādi veidojot informatīvo bāzi reģionālās klimata politikas plānošanai.
Ar šo sanāksmi CSP uzsāka sarunas ar valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī plānošanas reģioniem un pašvaldībām, lai veiktu izvēlēto reģionālo klimata rādītāju prioritizēšanu un tālākā projekta īstenošanas gaitā izstrādātu nepieciešamo metodoloģiju reģionālo klimata rādītāju izstrādei un to publicēšanu.
Sarunās Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas un Klimata pārmaiņu departamenta pārstāvji īpaši uzsvēra nepieciešamību pēc valstī vienotiem un salīdzināmiem reģionāliem klimata rādītājiem, lai nodrošinātu pašvaldībām iespēju plānot un izvirzīt savus klimata mērķus. Sanāksmē atbalstīja CSP sagatavotos priekšlikumus reģionālajiem klimata rādītājiem un to tālāku apspriešanu ar pašvaldību institūcijām. Pieejami dati par esošo situāciju pašvaldībās būs labs sākums konkrētu mērķu izvirzīšanai un izvērtēšanai. Tika pārrunāti jautājumi par rādītāju teritoriālas detalizācijas līmeni un CSP iespējām nodrošināt šādus rādītājus pēc iespējas detalizētākā pakāpē.
Sanāksmē nolēma turpināt ciešu sadarbību arī turpmākā projekta gaitā, kā arī apmainīties ar informāciju par nākamo etapu darba rezultātiem.
Projekta gaitā sekos arī konsultācijas ar plānošanas reģioniem un novadiem, reģionālo klimata rādītāju metodoloģiju izstrāde, jaunu datubāžu izveidošana un citas ar projektu saistītas aktivitātes.
Projekta mērķis: Uzlabot valsts klimata pārmaiņu politikas plānošanu un palielināt tās integrāciju nozaru un reģionālajā politikā.
Projekta kopējās izmaksas 2 182 278 EUR, no tām:
- Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums 1 854 936 EUR
- Valsts budžeta līdzfinansējums 327 342 EUR
1.aktivitātes “Reģionālo datu vākšanas un ziņošanas sistēmas izstrāde, lai veicinātu reģionālo klimata pārmaiņu politikas plānošanu un ieviešanu” izmaksas 140 895 EUR
Projekts tiek īstenots no 2020. gada 29. septembra līdz 2023. gada 28. septembrim.
Projekts tiks īstenots 36 mēnešu laikā.
Projektu īsteno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) partnerībā ar CSP, VSIA “Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” un Norvēģijas Vides aģentūru
CSP piesaistītās aktivitātes mērķis ir izveidot sistēmu, lai nodrošinātu reģionālo datu par siltumnīcefekta gāzu emisijām, klimata pārmaiņu ietekmju mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām pieejamību.
2021. gadā tiek veikta nepieciešamo reģionālo rādītāju, pieejamo datu avotu un izstrādāto aprēķinu metodoloģiju izskatīšana un identificēšana.
Tā rezultātā tika izskatīta Norvēģijas un Somijas prakse un metodoloģijas reģionālo klimata rādītāju noteikšanā un izplatīšanā un izvērtētas šo pieredžu izmantošanas iespējas. Tika izskatīta arī starptautiskā metodoloģija pilsētu un pašvaldību emisiju aprēķiniem, kā arī Izvērtēti pieejamie pilsētu un novadu potenciālie pieprasījumi pēc reģionālajiem klimata rādītājiem, balstoties uz Klimata un enerģētikas plāniem (pilsētu mēru pakta ietvaros) un to monitoringa ziņojumiem. Paralēli šiem darbiem izskatīta Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinu metodoloģija visos sektoros un katram procesam piemeklēti iespējamie aktivitāšu datu avoti un to pieejamība novadu griezumā.
- 2023.gada 11.janvārī, sadarbībā ar plānošanas reģioniem, notika tiešsaistes sanāksme. Sanāksmē pārrunāja projekta progresu, jau publicētos rādītājus kā arī 2023.gada plānus.
- 2022. gada 23. novembrī notika Norvēģijas grantu projekta “Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā” vadības komitejas sēde, kurā tika prezentēts paveiktais darbs pie reģionālo rādītāju izstrādes
- 2022. gada 18. maijā NFI iepriekš noteiktā projekta KPP integrācija Vadības komitejas sēde.
- 2022. gada 4. martā NFI iepriekš noteiktā projekta KPP integrācija projekta darba grupas
- 2021. gada 6. maijā NFI iepriekš noteiktā projekta KPP integrācija Vadības komitejas sēde.
- 2021. gada 9. aprīlī NFI iepriekš noteiktā projekta KPP integrācija atklāšanas konference.
- 2021. gada 29. janvārī un 2021.gada 17.septembrī noritējušas NFI iepriekš noteiktā KPP integrācija projekta darba grupas sanāksmes.
“Strādājam kopā zaļai Eiropai”