2025. gada sākumā Latvijā dzīvoja 208 240 jauniešu1 18–29 gadu vecumā, veidojot 11,2 % no kopējā iedzīvotāju skaita, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, kas apkopoti informatīvajā apskatā “Ceļā uz pieaugušo dzīvi: Latvijas jaunieši 18–29”. Arvien lielāka daļa jauniešu ir ieguvuši augstāko izglītību un samazinās vien pamata vai zemāku izglītību ieguvušo īpatsvars. 70,3 % jauniešu 18–24 gadu vecumā un 41,7 % 25–29 gadu vecumā dzīvoja kopā ar saviem vecākiem bez kopdzīves partnera…
2025. gada sākumā Latvijā dzīvoja 208 240 jauniešu1 18–29 gadu vecumā, veidojot 11,2 % no kopējā iedzīvotāju skaita, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, kas apkopoti informatīvajā apskatā “Ceļā uz pieaugušo dzīvi: Latvijas jaunieši 18–29”. Arvien lielāka daļa jauniešu ir ieguvuši augstāko izglītību un samazinās vien pamata vai zemāku izglītību ieguvušo īpatsvars. 70,3 % jauniešu 18–24 gadu vecumā un 41,7 % 25–29 gadu vecumā dzīvoja kopā ar saviem vecākiem bez kopdzīves partnera vai bērniem. Pērn lielākā daļa jauniešu 18-29 gadu vecumā (42,1 %) bija nodarbināti un nemācījās, 27,4 % – mācījās, bet nestrādāja, 16,7 % gan mācījās, gan strādāja un 13,5 % nemācījās un nestrādāja. Vairāk nekā puse (51,3 %) jauniešu bija vīrieši un…
